8. marts atmodināja taureņu spārnus Slokas ielā 37!

Pasākums “Der Schmetterling hat erwachte Flügel” Rīgas Vācu kultūras biedrības kolektīvam izdevies īsti pavasarīgi un, kā jau jauno gadalaiku gaidot, enerģiski.

8. martu īsti vāciskās un operiskās toņkārtās mums ieskandināja jaunā, talantīgā operdziedātāja Nellija Valnere, kurai daudz izskanēja mūsu “bravo”. Pateicamies par izcili interesantiem priekšlasījumiem un kultūras informāciju, īpaši mūsu biedrības štata vēsturniekam Ingmāram Biseniekam. 

Kā gaidīts, vācu literatūras maiņas POP-UP bibliotēka “Nimm es, wenn du es liest!” ļāva vērtīgām grāmatām par Vācijas un Eiropas politiku un vēsturi tikt pie jauniem lasītājiem. 

Uz pasākumu aicinājām ne tikai biedrības biedrus un atbalstītājus, bet arī draugus no citām mazākumtautībām. Uzstājās gan gruzīnu biedrība “Šamšoblo”, gan ansamblis “Rīgas pērle” (foto balti zilajos tērpos), gan Rīgas latgaliešu biedrība “Trešō zvaigzne”, gan Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”. Kas gan būtu 8. marts bez cienasta, un to mums sagādāja Tatjana – profesionāla konditore un mūsu biedrības Bočelli jeb Antona mamma!

Pasākumā klātesošs bija mūsu biedrības goda biedrs Jānis Arvīds Plaudis, kurš mums veltīja savu dzejoli (kura tulkojumu vāciski veicis Mākslīgā Intelekta kungs). 

Kā trīsošs zvans
Man kādreiz krāsas šķita tikai krāsas
Un kādreiz balss
man šķita tikai balss .
Un sniegam bija vienmuļīgas pārslas.
Un īgno svelmi mija
īgnais sals.


Nu pasaule
dun dobjāk,
tīrāk,
dzidrāk,
Kā trīsošs zvans,
Kam mēle – tava sirds.


Lūk, atlidoja
Zīlīte pie rūts.
Tu esi mana
Zīlīte pie krūts.

Wie eine klingende Glocke
Früher waren Farben nur Farben für mich
Und einst war eine Stimme
schien mir nur eine Stimme zu sein.
Und der Schnee hatte eintönige Flocken.
Und das lästige Glühen
ein lästiger Frost.


Nun, die Welt
düsterer,
sauberer,
klarer,
wie eine zitternde Glocke,
Mit deinem Herzen als Zunge.


Da kommen sie
Eine Meise am Fenster.
Du bist mein
Eine Meise an der Brust.