No 7. līdz 10. septembrim Ungārijas pilsētā Pēčā notika 67. FUEN (Die Föderalistische Union Europäischer Nationalitäten) kongress, kurā tikās vairāk nekā 200 dalībnieku, to vidū – arī LVS valdes priekšsēdētāja Ilze Garda.
FUEN apvieno dažādas Eiropas mazākumtautības un ir vadošā etnisko mazākumtautību biedrību un interešu pārstāvniecība Eiropā. Reizi gadā FUEN biedru organizāciju pārstāvji tiekas kongresā kādā no Eiropas valstīm. Tā ir iespēja ne tikai uzzināt jaunumus citās biedru organizācijās un mazākumtautībās, bet arī spriest un lemt par interesēm, kuras FUEN tālāk lobē gan valsts, gan starpvalstu politiskajā vidē. Tas, ka arī LVS tika pārstāvēta šāda līmeņa un nozīmes pasākumā, ir apliecinājums mūsu visu veiksmīgai darbībai.
Šogad FUEN kongresu uzņemošā organizācija bija Ungārijas Vāciešu pašpārvalde (Landesselbstverwaltung der Ungarndeutschen), kas ļāva dziļāk ieskatīties gan Ungārijas mazākumtautību, gan, jo īpaši, vācu mazākumtautības situācijā un aktualitātēs.
Lai gan ierasti par Ungārijas politisko ikdienu dzirdam ne pārāk iepriecinošas ziņas, mazākumtautību intereses Ungārijā tiek lielā mērā ņemtas vērā un valsts dažādos līmeņos atbalsta mazākumtautību kultūru un identitāti. Kā būtiskākais piemērs minamas mazākumtautību skolas, kurās liela loma ir valodai. Tā, piemēram, vācu mazākumtautības skolās 50% nodarbību notiek vācu valodā. Tāpat Ungārijā ir tiesībsargs, kas nodarbojas tikai ar mazākumtautību jautājumiem un uzrauga mazākumtautību interešu ievērošanu un aizstāvību.
Atšķirībā no ļoti daudzām valstīm, kur mazākumtautības lēnām asimilējas un izzūd, Ungārijas pieeja ir sekmīga un apliecina, ka ir iespējams kopt un saglabāt mazākumtautību iedzīvotāju identitāti. Lūk, piemērs: to cilvēku skaits, kas sevi pieskaita vācu mazākumtautībai, Ungārijā pašlaik aug un ir sasniedzis 400 tūkstošus. Interesanti, ka tikai aptuveni 10% no tiem pārvalda vācu valodu.
Tāpat FUEN kongresā tika pieņemta rezolūcija par to, kādi būs prioritārie darbības virzieni nākamajā gadā un kādas tēmas plānots aktualizēt politiskajās diskusijās. Minēsim vien divas: katalāņu un citu autohtonu valodu kopienu kā nacionālu mazākumtautību atzīšana Spānijā un to interešu aizstāvība Eiropas Padomē, islāma turku mazākumtautības akceptēšana Rodas un Kosas salā, to divvalodīgo skolu atvēršana un kultūras pieminekļu saglabāšana. Tāpat iekļauts punkts par izmaiņām likumos, kas skar Igaunijas krievu bērnudārzus un skolas. Kā redzams, mazākumtautību jautājumi šajā kontekstā nav tikai jautājumi par vēsturiskās identitātes un kultūras saglabāšanu, kā uz to nereti ierasts raudzīties mūsu vācu mazākumtautības kontekstā. Tās ir aktuāli risināmas sabiedriskas un politiskas problēmas ar lielu konfliktu potenciālu.
Arī Ukrainas karš nepalika bez ievērības, un plaši tika runāts par Ukrainas mazākumtautību un to interešu aizstāvību kara situācijā. Ukraina tiek aicināta īpaši gādāt par to, lai tās teritorijā dzīvojošās mazākumtautības arī grūtos apstākļos varētu saglabāt savu kultūru un identitāti un netiktu diskriminētas.
Ungārijā pavadītās trīs dienas bija brīnišķīga iespēja iepazīties ar Eiropas mazākumtautību organizāciju aktīvākajiem biedriem. Šīs dienas apliecināja, ka mazākumtautības Eiropā nav “izmirstoša suga”. Gluži pretēji – tās aktīvi iestājas par savām interesēm un iespēju būt. Mazākumtautību organizācijām pilnīgi noteikti ir ko teikt!
Foruma dalībnieki
