Otrais pasaules karš nu jau liekas sena pagātne, un tomēr pirmais, kas piesaista uzmanību, domājot par Hesenes Kara upuru, izsūtīto un deportēto piemiņas dienu, ir apstāklis, ka šis atceres pasākums ir iedibināts salīdzinoši nesen – vien 2013. gadā, proti, laikā, kad Eiropa lēnām atkopās no 2008. gada ekonomiskās krīzes un kad karš Eiropā likās vairs neiespējams. Turklāt šis pasākums noris Vācijā – valstī, par kuru daudzi klusībā ir nodomājuši – te par Otro pasaules karu, tā upuriem un vainīgajiem nu jau ir domāts un reflektēts gana… Un tomēr tieši Vīsbādenē pirms 10 gadiem tika aizsākta jauna tradīcija, apliecinot, ka atcerēties un godināt aizgājušo aizvien ir būtiski.
“Gandrīz trešdaļa no visiem Hesenē dzīvojošajiem – vai viņu tuvinieki – bija piedzīvojuši bēgšanu vai izsūtīšanu vai dzīvo šeit kā repatrianti no vēsturiski vāciskām teritorijām. Tāpēc esmu lepns, ka jau desmit gadus mums ir sava piemiņas diena, kas veltīta to cilvēku likteņiem, kuri šeit, Hesenē, ir atraduši jaunas mājas!” atklāšanā atzina Hesenes federālās zemes ministru prezidents Boriss Reins. Piemiņas pasākumu kopā ar pašvaldību rīko Izsūtīto apvienības Hesenes nodaļa (Bund der Vertriebenen Landesverband Hessen), un tajā piedalās gan sabiedrisko organizāciju darbinieki, gan plašs reģionālo un valsts politiķu loks.
Svētku runu piemiņas pasākumā bija aicināta teikt LVS valdes priekšsēdētāja Ilze Garda. “Pamest savu dzimteni – tā ir sena cilvēces trauma. Dažādi ir iemesli, kāpēc tā notiek, un tikpat dažādi ir šo cilvēku apzīmējumi – izsūtītie, deportētie, bēgļi, migranti… Tomēr visus vieno ilgas pēc dzimtenes,” savā uzrunā klātesošajiem norādīja I. Garda. Turpinājumā viņa pieminēja sarežģīto un daudziem joprojām maz zināmo vācbaltiešu likteni un to, kā šie cilvēki noziedzīgā Molotova–Rībentropa pakta ietvaros tika repatriēti no Latvijas uz nomaļām vācu teritorijām, kuras daudziem kara beigās nācās pamest kā bēgļiem. Tāpat I. Garda atgādināja par tiem vāciešiem, kas tomēr palika Latvijā un PSRS okupācijas laikā bija spiesti atteikties no savas vāciskās identitātes – kultūras un valodas. Latvijas iedzīvotājiem gan bēgšana, gan izsūtīšana, gan dzīve trimdā diemžēl ir labi zināma pieredze, tāpēc nav jābrīnās par Baltijas valstu lielo atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem.
Jau atkal karš ir Eiropas realitāte, jau atkal Eiropu šķērso bēgļu plūsmas, un kara upuru, izsūtīto un deportēto diena diemžēl ir aktuālāka nekā jebkad pēdējo gadu laikā. Latvijas Vācu savienība izsaka pateicību Hesenes reģiona trimdas apvienībai par uzaicinājumu teikt svētku runu un par iespēju vēlreiz skaidrot mūsu reģiona vēsturi.
