Egila Levita pavadošā delegācija no Latvijas apvienoja LVS biedrības pārstāvjus no Rīgas Vācu kultūras biedrības, Dobeles Vācu kultūras biedrības un Daugavpils Vācu biedrības “Erfolg”.
Ar runām uzstājās arī BdV prezidents Dr. Bernds Fabritius (Bernd Fabritius), VFR Iekšlietu un dzimtenes lietu ministrijas valsts sekretāre Juliāne Zeiferta (Juliane Seifert) un Vācijas Evaņģēliskās baznīcas padomes pilnvarotā pārstāve pie federālās valdības un Eiropas Savienības – prelātiene Dr. Anna Gidione (Anne Gidion).
Savā runā E. Levits pievērsās demokrātijas situācijai Eiropā, kā arī izsūtīto vāciešu un vācu mazākumtautības lomai. Viņš uzsvēra, ka izsūtītie, piedzīvojot savas likteņgaitas, ir kļuvuši “īpaši jūtīgi pret kara un izsūtīšanas šausmīgajām sekām” un tādēļ jūt īpašu pienākumu stiprināt Eiropu. Krievijas karš pret Ukrainu – kā “viens no smagākajiem starptautisko tiesību noziegumiem” – ir smaga “sistēmas konflikta starp autokrātiju un demokrātiju” izpausme un vienlaikus arī starptautiskas demokrātijas krīzes sekas. Lai “saglabātu demokrātijas un tiesiskuma idejas unikālo pievilcību pasaulē”, ir nepieciešams turpināt Ukrainas atbalstu, norādīja Levits. Atkāpšanās nozīmētu “apbalvojumu par agresijas kara noziegumu” un veicinātu turpmākus konfliktus, kā arī radītu risku atgriezties pie situācijām, kad karš tika uzskatīts par leģitīmu politikas instrumentu – “kas padarītu pasauli par daudz, daudz bīstamāku vietu”.
Kā risinājumu šīm briesmām bijušais Latvijas prezidents aicina uz ciešāku sadarbību NATO valstu un ES valstu starpā. Latvija, būdama viena no “visproeiropeiskākajām nācijām Eiropā”, ir gatava intensīvākai sadarbībai ES, jo īpaši aizsardzības, tehnoloģiju un veselības jomās.
Noslēgumā E. Levits vēlreiz pievērsās trimdas vāciešiem un vācu mazākumtautībai Latvijā. Izsūtītie ir “kļuvuši par ļoti stabilu tiltu starp nācijām”, un kopīga kultūras mantojuma kopšana būtiski veicina tautu sapratni. Vēl viens šī tilta balsts ir vācu mazākumtautība Latvijā, kurā iesaistījušies gan vācbaltiešu pēcteči, gan Krievijas vācieši, gan vācu izceļotāji. LVS delegācijas ansamblis pēc E. Levita runas izpildīja divas vācu tautasdziesmas – Kein schoener Land un Die Gedanken sind frei, kuras par “savējām” uzskata gan vācu mazākumtautības biedrības Latvijā, gan publika, kas bija sapulcējusies svinīgajā pasākumā Berlīnē.
