Pirms Ziemsvētkiem, 21. decembrī, norisinājās 4. politikas mērķa “Sociālāka Eiropa” apakškomitejas (4AK) sēde, kurā tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Labklājības ministrija kā atbildīgā iestāde sniedza materiālus par aktivitātes “Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšana” specifiskā mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” ietvaros paredzēto. Tā mērķis ir izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem un vardarbību ģimenē. Sešu projektu īstenošanai plānotais finansējums: ap 5,5 miljoniem eiro, no kuriem ap 800 tūkstošiem eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums. LVS šajā jautājumā rosināja diskusiju par pieteicējiem, kas īstenotu šādus vērtīgus projektus.
Veselības ministrija prezentēja aktivitāti “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” – īstenot pētījumus par jauniešu azartspēļu atkarībām.
Anotācijā norādīts: pamatojoties uz pētījuma “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” secināts, ka personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, attiecīgi pētījuma respondentu vidū ir 6,4%. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē. Visjutīgākā sabiedrības daļa ir iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem. Tieši tā sabiedrības daļa, kas cieš no azartspēļu atkarības, tajā skaitā, kas iegūta nekontrolētajā vidē, tiek pakļauta papildu riskiem, kas ir saistīti ar:
1) nespēju konkurēt darba spēka tirgū;
2) noslieci uz kriminālsodāmo darbību veikšanu;
3) demogrāfisko rādītāju pasliktināšanos utt.
LVS šajā kontekstā interesējās, kāpēc tiek paredzēta ierobežota pieteikumu atlase pētījumu veikšanai. Jo, cik zināms, pētījums var veikt daudzi kvalificēti eksperti, un LVS ieskatā būtu vēlama atklātība un vienlīdzīga pieeja. Tāpat LVS interesēja, kāds ir šī projekta virsmērķis: atturēt personas no azartspēlēm, vai atrast veidus, kā ar likumu grozījumiem panākt, ka samazinās ēnu ekonomika azartspēļu biznesā. Finansējums: 1 131 000 eiro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums – 169 650 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja plānoto projektu “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, kura ietvaros paredzēts iegādāt datortehniku skolām. Finansējums ir 25 000 000 eiro, ko veido ERAF (21 250 000 eiro)un Latvijas valsts (3 750 000 eiro). LVS interesējās, vai tiek paredzēts iegādāt “plikus datorus” vai arī jau ar kādām izstrādātām jaunām saturiskām izglītojošām programmām.
Darbs 2024. gada sākumā turpināsies! Piemēram, jau 25. janvārī tiks skatīts Izglītības un zinātnes ministrijas “Integrēta “skola-kopiena” sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” materiālu izskatīšana u. c.
Projekta nosaukums: “ES fondu uzraugi”
Projekta norises laiks: 01.07.2023.–30.06.2025.
Finansētājs: Eiropas Savienība (NextGenerationEU)
Projekta mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izlietojumu, stiprinot to Latvijas nevalstisko organizāciju spējas, kas ir iesaistījušās šo fondu uzraudzības komitejās.
