[Deutsche Version siehe unten]
Dundagas pagasta Vecmuižas “Ievlejās” novadpētnieks un aktīvs dundadznieks Gunārs Laicāns ir izveidojis dažādu vēstures liecību un sadzīves priekšmetu kolekciju. Te ikvienam interesentam ir iespēja ieklausīties, kā tikšķ vairāki simti pulksteņu, aplūkot dažādas ierīces, darbarīkus, rakstāmmašīnas, radioaparātus, mūzikas instrumentus, rokdarbus, gleznas, mēbeles, grāmatas… Šo uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi, jo Gunāra Laicāna rīcībā ir ap 2000 dažādu priekšmetu, kas savulaik bijuši noderīgi, bet nu vairs netiek izmantoti. Ir aplūkojami gan eksponāti no personīgās kolekcijas, gan ļoti daudz dāvinājumu. Visi ir reģistrēti un interesanti izkārtoti, turklāt darbīgais dundadznieks meklē un atrod iespējas tos uzlabot. G. Laicāns aicina ciemos ikvienu, kam interesē vēsture. Vecāki cilvēki ar patiesu nostaļģiju kavējas atmiņās, savukārt bērni un jaunieši ar lielu interesi iepazīst šīs vēsturiskās liecības. Dundagā bieži viesojas tūristi, tostarp vācbaltu pēcteči, un Gunārs ļoti pārdzīvoja, ka Dundagas kādreizējās vācu draudzes kapsēta bija nesakopta.
G. Laicāna kolekcija
Ventspils Vācu kultūras biedrība atsaucās G. Laicāna aicinājumam 26. maijā piedalīties konferencē, kas veltīta Dundagas vācu kapsētas sakopšanai. Biedrība pabija kapsētā, kur tikai pirms dažām dienām tika izvietots jauns informatīvais stends, sakārtota kapsētas teritorija, izgatavoti jauni vārtiņi un sakoptas dažas kapu kopiņas. Kurš to paveica? Protams, pats Gunārs ar dažiem palīgiem! Kāds vīrs pat esot jautājis, kālab Gunārs tā nopūloties, jo tie taču esot vāciešu kapi… Jautājumam likumsakarīgi sekojis padomju laikā ļaužu apziņā iepotētais negatīvais vērtējums par baltvāciešiem. Gunārs pacietīgi stāstījis vīram par celtnēm, ko vācieši cēluši Dundagā, un jokodams ieteicis nojaukt pili, baznīcu, pienotavu un vēl daudzas vāciešu celtās būves. Vīrs kļuvis pavisam domīgs un vēlāk palīdzējis Gunāram darbos.
Kapsētā ir apbedīts mācītājs Karls Glēzers, par kura devumu Dundagas ļaudīm — gan Kubalu skolas izveidē, gan Ernesta Dinsberga izglītošanā par skolotāju — stāstīja Kubalu skolas–muzeja vadītājs Mārcis Tālbergs. Uzzinājām, ka Dinsbergs piecus gadus bijis mācītāja Glēzera kučieris.
Savukārt Dundagas, Kolkas un Ģipkas draudžu mācītājs Didzis Olte iepazīstināja ar mācītāja Karla Johannesa Moltrehta biogrāfiju, kurš dzīvoja Dundagā no 1891. gada un arī ir apbedīts šajā kapsētā. No 1900. gada Moltrehts bija arī Piltenes prāvests un mira mocekļa nāvē Tukumā.
Viena no kapsētas vērtībām un dabas bagātībām ir koki. Mežzinis Agris Āboliņš novērtēja tos un deva norādes par to, kas jāpaveic kapsētas tālākai sakopšanai.
Noklausījāmies arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša ārkārtīgi interesanto referātu par baltvācu mantojumu, tostarp par vācu muižu rašanos un attīstību.
O. Spārītis jau kapsētā sniedza atsevišķu jēdzienu skaidrojumu. Pa kreisi — G. Laicāns.
Visspilgtāk atmiņā palika Spārīša kunga pārdomas par muižu devumu Latvijai. Ierasti muižai piederēja ap 3000 ha zemes. Tajā saimniekoja un nodarbināja dažādu amatu pratējus — pavārus, būvstrādniekus, dzirnavniekus, mežstrādniekus, zemkopjus, lopkopjus un citus. Muižas gādāja par infrastruktūru Latvijas laukos, cēla skolas, baznīcas, audzēja dažādus kultūraugus, nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku. Kā šobrīd veicas Latvijas laukos? Ko lauku infrastruktūras labā paveic tie zemes īpašnieki, kam pieder šādas 3000 ha lielas platības? Jautājums paliek neatbildēts, jo vien retais zemes īpašnieks iegulda līdzekļus, gādājot par vispārēju labumu, nevis vienīgi personīgajām interesēm.
Biedrības “Latvijas piļu un muižu asociācija” valdes priekšsēdētājs un prezidents Roberts Grīnbergs, kurš pārstāv Lielvircavas muižu Jelgavas novadā, pastāstīja par to, kā mūsdienās sokas muižu īpašniekiem, kas vēlas tās sakārtot un uzturēt.
Baudījām arī muzikālus sveicienus. Tos sniedza kristīgā mūziķe Vineta Irbe, kas kopā ar ģimeni kalpo Mazirbē, un kādreizējā Dundagas mūzikas skolotāja dēls Valdis Ābols. Namatēvs bija sarūpējis bagātīgi klātu kafijas galdu. Pasākuma noslēgumā ikviens varēja apskatīt Gunāra Laicāna plašo kolekciju un ieklausīties aizraujošajos stāstos par tās izveidi. Ventspils Vācu kultūras biedrības pienesums bija neliels ieskats biedrības darbībā, nozīmīgākajos projektos un šā gada iecerēs. Ceram, ka varēsim turpināt kalendāru sērijas “Lebendige Gutshöfe gestern und heute. Muižas vakar un šodien” izdošanu un ar Vācijas Iekšlietu ministrijas atbalstu apmeklēt pilis un kungu namus Jelgavas novadā, lai sagatavotu kalendāru 2024. gadam. Ventspils Vācu kultūras biedrības ansamblis Windau priecēja klātesošos ar vācu dziesmām, un daudziem tā bija pirmā sastapšanās ar šo kolektīvu.
Konferenz zur Reinigung des deutschen Friedhofs in Dundaga
Am 26. Mai besuchte der Deutsche Verein Ventspils das alte Gutshaus „Ievlejas“, um an der Konferenz teilzunehmen, die der Geschichte der Deutschen in Dundaga, dem Schicksal der Gutshäuser im heutigen Lettland und vor allem unserem kollektiven Gedächtnis gewidmet war. Māra Kraule bietet einen interessanten Einblick in die Veranstaltung.
Gunārs Laicāns, Lokalforscher und aktiver Einwohner von Dundaga, legte eine Sammlung verschiedener historischer Materialien und Haushaltsgegenstände an. Dort hat jeder Interessierte die Möglichkeit, dem Ticken mehrerer hundert Uhren zu lauschen sowie diverse Geräte, Arbeitswerkzeuge, Schreibmaschinen, Radios, Musikinstrumente, Kunsthandwerke, Gemälde, Möbel, Bücher zu betrachten… diese Liste lässt sich endlos fortsetzen, denn Gunārs besitzt über rund 2000 verschiedene Gegenstände, die einmal nützlich waren, aber niemand sie jetzt mehr braucht. Seine persönlichen Gegenstände werden hier auch ausgestellt, aber viele Exponate sind Geschenke, alle sind registriert und interessant angeordnet. Gunārs Laicāns lädt alle Geschichtsinteressierten zu einem Besuch ein, ältere Menschen schwelgen mit echter Nostalgie in Erinnerungen, Kinder und Jugendliche lernen mit großem Interesse diese historischen Dinge kennen.
Der aktive Dundagaer sucht und findet Orte, an denen er seine Hand anlegen kann, um sie zu verbessern. Dundaga wird oft von Touristen besucht, darunter auch von den Nachkommen der Deutschbalten, und Gunārs war riesig enttäuscht, dass der ehemalige deutsche Pfarrfriedhof in Dundaga vernachlässigt wurde.
Am 26. Mai folgte eine Gruppe von Mitgliedern des Deutschen Kulturvereins Ventspils der Einladung von Gunārs Laicāns, an der Konferenz teilzunehmen, die der Arbeit der Reinigung des deutschen Friedhofs in Dundaga gewidmet war. Wir besuchten diesen Friedhof, wo erst vor wenigen Tagen ein neuer Informationsstand aufgestellt, Friedhofsgelände neu gestaltet, neue Tore gebaut und einige Grabgruppen gereinigt wurden. Wer hat die Arbeiten ausgeführt? Das alles wurde von Gunārs Laicāns und seinen Helfern durchgeführt. Ein alter Mann fragte sogar, warum er dort so arbeite, das seien die Gräber der Deutschen … und es folgte sofort eine negative Einschätzung in Bezug auf Deutschenbalten, die in den Köpfen der Menschen in der Sowjetzeit verankert war. Gunārs erzählte dem alten Mann geduldig von Gebäuden, die die Deutschen in Dundaga errichteten, und schlug scherzhaft vor, Schlösser, Kirchen, Molkereien und viele andere von den Deutschen errichtete Gebäude abzureißen. Der alte Mann wurde sehr rücksichtsvoll und half Gunārs später bei seiner Arbeit.
Auf dem Friedhof ist Pfarrer Karls Glēzers begraben. Der Leiter des Kubalu-Schulmuseums, Mārcis Tālbergs, sprach über den Beitrag von Pfarrer Karls Glēzers zum Leben der Einwohner von Dundaga. Sein bleibender Verdienst ist die Arbeit, die er in die Gründung der Kubalu-Schule und die Ausbildung von Ernests Dinsbergs als Lehrer investiert hat. Ernests Dinsbergs war fünf Jahre lang Kutscher von Pfarrer Glēzers.
Didzis Olte, Pfarrer der Gemeinden Dundaga, Kolka und Ģipka, stellte die Biografie von Pfarrer Karl Johannes Moltrecht vor. Auf diesem Friedhof befindet sich auch sein Grab, der Pfarrer lebte seit 1891 in Dundag, seit 1900 war er auch Pfarrer von Piltene und starb den Märtyrertod in Tukums.
„Die Bäume auf diesem Friedhof gelten als große Bereicherung“, – äußerte sich Agris Āboliņš in ein paar Worten, und gab einige Anweisungen, welche Arbeiten für die weitere Reinigung des Friedhofs durchgeführt werden müssen.
Wir hörten uns den Vortrag des Präsidenten der Lettischen Akademie der Wissenschaften, Ojārs Spārītis, über das Erbe der Deutschenbalten an. Es war sehr interessant, in einfachen Worten informierte Herr Spārītis das Publikum über die Entstehung und weitere Tätigkeit der deutschen Gutshäuser.
Die Gedanken von Herrn Spārītis über den Beitrag der Gutshäuser für Lettland blieben uns am deutlichsten in Erinnerung. Das Gutshaus besaß etwa 3000 Hektar Land, war in der Landwirtschaft tätig und gab Menschen verschiedener Berufe Arbeit, da im Gutshaus Köche, Baumeister, Müller, Förster, Landwirte, Viehzüchter und andere arbeiteten. Die Gutshäuser kümmerten sich um die Infrastruktur der lettischen Dörfer, bauten Häuser, Schulen und Kirchen und bauten verschiedene Feldfrüchte an, die Lettland mit Nahrungsmitteln versorgten. Wie lebt sich heutzutage auf dem Land in Lettland? Was tun die Grundbesitzer, die mittlerweile 3.000 ha Fläche besitzen, für die ländliche Infrastruktur? Die Frage bleibt unbeantwortet, da diese Menschen in sehr seltenen Fällen ihr Geld außerhalb ihrer persönlichen Interessen investieren.
Roberts Grīnbergs, Vorstandsvorsitzender des „Verbandes der Schlösser und Gutshäuser in Lettland“, vertritt auch das „Gutshaus Lielvircava“ in der Region Jelgava. Er erzählte von den heutigen Gutshäusern, und wie die Besitzer der Gutshäuser sie in Ordnung bringen und pflegen wollen.
Wir genossen die musikalischen Grüße der christlichen Musikerin Vineta Irbe, die mit ihrer Familie in Mazirbe lebt, und von Valdis Ābols, dem Sohn eines ehemaligen Musiklehrers aus Dundaga.
Der Beitrag des Deutschen Kulturvereins Ventspils war eine kleine Information über die Aktivitäten des Deutschen Kulturvereins Ventspils, die wichtigsten Projekte und Pläne für dieses Jahr. Wir hoffen, dass wir die Kalenderreihe „Lebendige Gutshöfe gestern und heute“ fortsetzen können. Wir reichten schon einen Projektantrag für die Ausgabe „Gutshöfe gestern und heute“ ein und wollen mit Unterstützung des Bundesministeriums des Innern der Bundesrepublik Deutschland Schlösser und Gutshäuser in der Region Jelgava besuchen und einen Kalender für 2024 erstellen. Das Gesangsensemble „Windau“ des Deutschen Kulturvereins Ventspils unterhielt das Publikum mit deutschen Liedern und für viele war es das erste Treffen mit diesem Kollektiv. Der Hausbesitzer bereitete einen reich gedeckten Kaffeetisch vor. Am Ende der Veranstaltung konnte man sich mit der umfangreichen Sammlung von Gunārs Laicāns vertraut machen und interessante Geschichten über ihre Entstehung hören.
