Viens no pasākumiem norisinājās 19. martā BA “Turība”. Konferencē “Turiba University XXVI International Scientific Conference “BUSINESS DEVELOPMENT RADAR 2025” D. Šulmane sniedza priekšlasījumu“Latvia implementing EU Policy Objective 4: A More Social Europe. More Social Latvia in Practice: How?”.
LVS uzraudzības ietvarā 2025. gada pirmajā pusē padziļinātu uzmanību veltīja IZM virzītajam projektam par 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.11.pasākumu “Studiju procesa digitalizācija”.
Pasākuma pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais publiskais attiecināmais finansējums ir 23 438 762 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 19 922 947 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 525 815 euro.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
1) studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu izveide, tai skaitā:
− studiju programmu kataloga izveide;
− studiju un mācību kursu kataloga izveide;
− diplomu un apliecinājuma reģistra izveide;
− elektroniskas studējošās personas lietas (e-lietas) izveide.
2) vienoto atbalsta sistēmu izveide augstskolu studiju procesa digitalizācijai, tai skaitā:
− integrētās augstskolu digitālo resursu un bibliotēku vadības sistēmas izveide;
− vienotās studējošo prakses pārvaldības sistēmas izveide;
− studiju procesa novērtēšanas sistēmas izveide;
− personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēmas izveide studējošo pētījumu veikšanai.
3) risinājumu un darbību saskaņošana starp pirmās un otrās kārtas projektiem, sadarbības organizācija un risinājumu saskaņošana ar augstskolām, konsultatīvais atbalsts pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem, nodrošinot efektīvu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu ieviešanu katrā augstākās izglītības institūcijā;
4) augstskolu administratīvā personāla digitālo kompetenču paaugstināšana;
5) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
6) komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
LVS, izskatot šo projektu, bija vairāki jautājumi un neskaidrības, kas liecināja par necaurspīdīgumu procedūrās un par sasniedzamo mērķu izmaksu samērīgumu. Ir bažas par jau pašā projektā expressis verbis ierakstīto apjomīgo finanšu līdzekļu saņēmēja statusu: biedrību “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” , kuras līdzdibinātāji ir Latvijas zinātņu universitātes (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Tādējādi ar šo pasākumu finansējuma saņēmējs un pakalpojuma saņēmējs (sadarbības partneris) ir identiski (respektīvi, labuma guvējs (pakalpojuma saņēmējs) ir dibinājis, izveidojis pakalpojuma sniedzēju).
Saskaņā ar anotāciju “arvien pieaugošā starptautiskā konkurence augstākajā izglītībā (konkurence par studentu), tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta, straujā attīstība, uzsāktās reformas augstākajā izglītībā (cikliskā institucionālā akreditācija, akadēmiskās karjeras modelis, augstskolu konsolidācija, pāreja uz augstskolu institucionālo finansējumu, tālākizglītības attīstība (mikrokvalifikācijas)), ir izaicinājumi, kas prasa atbilstošus risinājumus.”
Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju raksturo vairāki rādītāji, tai skaitā Latvijas augstskolu vieta prestižākajos globālajos universitāšu reitingos, ārvalstu studējošo skaita izmaiņas, studējošo atbiruma izmaiņas, darba devēju apmierinātība ar augstskolu absolventiem, studējošo atsauksmes par studiju procesu, u.c. 2024. gada globālajos universitāšu reitingos (Times Higher Education, QS World University Rankings, Šanhajas Academic Ranking of World Universities (ARWU))[1], joprojām neviena no Latvijas universitātēm nav iekļuvusi šo reitingu TOP 500. Lai arī augstskolas atrašanās šo reitingu TOP 500 nav pašmērķis, taču tas būtu nepārprotams indikators tam, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā darbojas izcilas uz zinātni un inovācijām orientētas augstākās izglītības iestādes, kas kalpo par pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.
Viena no negatīvajām tendencēm ir tā, ka Latvijas sekmīgākie un labākie vidusskolu absolventi arvien vairāk izvēlas studijas ārvalstu augstskolās, mūsu augstskolām trūkst izcilības. Šobrīd zaudējam arī konkurencē par kvalitatīvākiem ārvalstu studentiem, kā arī ir nepietiekams kvalitatīva ārvalstu un vietējā akadēmiskā personāla skaits.
Latvijā būtiska problēma ir lielais studentu atbirums – bakalaura studijas pabeidz mazāk par pusi (48%) no studentiem, kas tās uzsākuši, un tas ir zemākais rādītājs starp OECD valstīm, par kurām pieejami šādi dati[2]. Tas negatīvi ietekmē arī absolventu skaitu.
Lai arī studējošo atbirumu ietekmē daudzi faktori, tomēr viens no nozīmīgākajiem ir studējošā ierobežotās iespējas pielāgot studiju saturu, metodes un norises formu pēc iespējas tuvu savām aktuālajām karjeras vajadzībām vai interesēm – atbilstoši sev piemērotākajām satura un prasmju apguves metodēm, kā arī elastīgi iekļaut studiju procesu savā darba un ģimenes dzīvē (t. sk. vismaz daļēji studējot attālināti sev izdevīgā vietā un laikā), radot nepieciešamību izvēlēties starp karjeras attīstību (vai ģimeni) un studijām. 4.2.2.11. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts ir viena no iespējām, kā samazināt studējošo atbirumu un paaugstināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju.
Ir pozitīvi konstatējams, ka LVS un citu iesaistīto biedrību priekšlikumu un iebildumu rezultātā ir būtiski papildināta MK noteikumu anotācija (plānots izskatīt 27. maija MK sēdē), tomēr konceptuāli saglabājas bažas par projekta reālo ieguldījumu un spēju patiešām ar dokumentu/sistēmu/diplomu/digitalizāciju uzlabot Latvijas augstskolu konkurētspēju pasaulē.
Vairāk par projektu
Projekta nosaukums: “ES fondu uzraugi”
Projekta norises laiks: līdz 30.06.2025.
Projekta izmaksas: 339 248 eiro
Finansētājs: Eiropas Savienība (NextGenerationEU)
Vadošā organizācija: Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Vadošās organizācijas kontaktpersona saziņai par šo projektu: Iveta Kažoka ([email protected])
Projekta mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izlietojumu, stiprinot to Latvijas nevalstisko organizāciju spējas, kas ir iesaistījušās šo fondu uzraudzības komitejās.
