Runājot par Latviju un jo īpaši Rīgu, bieži tiek minēta tās multikulturālā vēsture. Jau ļoti sen Latvijas teritorijas atrašanās vieta – Baltijas jūras piekraste ar Daugavas ieteku jūrā – noteica dažādu tautu interesi un klātbūtni šajās teritorijās. Un tik tiešām – vēsturisko mazākumtautību Latvijā netrūkst.
Par vēsturiskām tiek uzskatītas tās mazākumtautības, kuras šajā teritorijā ienāca līdz 20. gadsimtam. Latvijā tādas ir astoņas – vācu, krievu, igauņu, lietuviešu, baltkrievu, poļu, ebreju un romu. Visas pārējās tautības, kuras sastopamas Latvijas teritorijā mūsdienās, vērā ņemamā skaitā šeit ienākušas vēlāk – pēc II pasaules kara PSRS politikas ietekmē vai pēdējās desmitgadēs, kad Latvijā gan izglītības ieguvei, gan darba dēļ aktīvi sāka ieceļot dažādu valstu iedzīvotāji.
20. gadsimta sākums un Latvijas pirmās brīvvalsts laiks bija periods, kad šeit dzīvojošās mazākumtautības varēja brīvi un aktīvi izpausties. Tās dibināja kultūras un sporta biedrības un attīstīja karitatīvas un uz saimniecību vērstas institūcijas. Vairākums spēja izveidot nacionālu skolu tīklu un savus preses izdevumus. Rīga – bet ne tikai – bija īstena un visām pusēm labvēlīga multikulturāla vieta. Atzīmējams, ka, lai gan dažādu nacionalitāšu pārstāvji ļoti kopa savu etnisko identitāti, absolūti lielākā daļa no viņiem bija Latvijas jaunajai valstij lojāli pilsoņi. Jaundibinātā republika ļoti ieguva no visu savu iedzīvotāju zināšanām, pieredzes, prasmēm un kontaktiem. Tieši šī dažādība ļoti īsā laikā palīdzēja valstij attīstīties par plaukstošu ekonomiku un demokrātiju.
Ulmaņa apvērsums bija pirmais solis, kas ierobežoja mazākumtautību darbību, tomēr joprojām pastāvēja iespējas kopt savu etnisko piederību un darboties. Patiesa katastrofa mazākumtautībām bija II pasaules karš un tam sekojošā okupācija. Padomju Savienībā nedrīkstēja darboties mazākumtautību biedrības, turklāt pastāvēja liels pārkrievošanās spiediens. Latvijas teritorijā ieplūda dažādu nacionalitāšu cilvēku masas, kas atšķirībā no vēsturisko mazākumtautību kopienu locekļiem neidentificēja sevi ar Latvijas valsti, nepazina tās vēsturi un kultūru. Tieši šis bija laiks, kas lielā mērā mainīja latviešu attieksmi pret citu tautību iedzīvotājiem.
Šodienas globalizētajā dzīves ritumā mazākumtautības, to kultūra un vēsture, no vienas puses, arvien vairāk zaudē savu nozīmīgumu. No otras – ikdienā sastopamies ar to, cik liels un sāpīgs var būt nacionālais jautājums. Vēstures zināšanas un vēlme būt piederīgam demokrātiskai, pilsoniskai sabiedrībai var būt instrumenti, kā visiem kopā vai katram individuāli atrisināt sasāpējušus nacionālos jautājumus. Tieši tāpēc LVS 2023. gadā īsteno vērienīgu projektu skolas vecuma jauniešiem “Iepazīsti vēsturiskās mazākumtautības!”.
Projekta ievaros ir izveidots informatīvs materiāls par katras mazākumtautības vēsturi un kultūru Latvijā. Turklāt jauniešiem ir iespēja iepazīt kādu no tradicionālajiem attiecīgās tautības ēdieniem. Materiāls ir jau pieejams LVS tīmekļa vietnē (sk. zemāk) un drukātā formātā tiks nogādāts tām skolām vai iestādēm, kas paudušas interesi.
Aicinot jauniešus iepazīties ar mazākumtautību gaitām Latvijā, LVS izsludina arī eseju konkursu. Kā jaunieši redz mazākumtautību lomu un nākotnes perspektīvas Latvijā, ko šodien nozīmē būt kādas mazākumtautības pārstāvim Latvijā, cik būtiska šodienas jaunietim ir etniskā piederība – šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem aicinām domāt eseju konkursa “Iepazīsti vēsturiskās mazākumtautības!” dalībniekus.
Pateicamies Sabiedrības Integrācijas fondam par finansiālu atbalstu projekta tapšanā!
Aktivitāte tiek īstenota projekta “LVS kapacitātes stiprināšana – darām kopā” ietvaros (Projekta Nr. 2023.LV/NVOF/MIC/058/08). Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #NVOfonds2023
