dažādība | tradīcijas | dialogs
♦ atbalstīt etnisko kultūru dažādību
♦ veicināt demokrātisku, integrētu un līdzatbildīgu sabiedrību
♦ kopt vācu kultūras tradīcijas Latvijā
♦ sekmēt Latvijas un Vācijas attiecības
♦ sekmēt vācu kultūras un valodas popularitāti Latvijā
♦ veicināt jauniešu iesaisti biedrību aktivitātēs un īstenotajos projektos
♦ saglabāt kopīgo vēsturisko vācu–latviešu kultūras mantojumu
demokrātiska, atbildīga, atvērta, integrēta sabiedrība, kurā katrs jūtas piederīgs un pieņemts neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes
• atbalstīt etnisko kultūru dažādību
• veicināt demokrātisku, integrētu un līdzatbildīgu sabiedrību
• kopt vācu kultūras tradīcijas Latvijā
• sekmēt Latvijas un Vācijas attiecības
• sekmēt vācu kultūras un valodas popularitāti Latvijā
• veicināt jauniešu iesaisti biedrību aktivitātēs un īstenotajos projektos
• saglabāt kopīgo vēsturisko vācu–latviešu kultūras mantojumu
demokrātiska, atbildīga, atvērta, integrēta sabiedrība, kurā katrs jūtas piederīgs un pieņemts neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes
LVS sekmē starpetnisko un starptautisko dialogu un sniedz savu artavu Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.
LVS VALDE
LVS valde ir pārstāvēta Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvajā komitejā un Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos. No 2015. gada līdz 2019. gadam LVS bija pārstāvēta arī Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvajā padomē.
Liene Rokpelne | Kristīna Hižņiakova | Egīls Emersons | Sibilla Veģe | Elīna Veidemane | Roberts Vilcāns
LVS VALDE
LVS valde ir pārstāvēta Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvajā komitejā un Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos. No 2015. gada līdz 2019. gadam LVS bija pārstāvēta arī Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvajā padomē.
Liene Rokpelne | Kristīna Hižņiakova | Egīls Emersons | Sibilla Veģe | Elīna Veidemane | Roberts Vilcāns
Valdes priekšsēdētāja — OLGA JESSE
1994. gadā dibinātās biedrības “ERFOLG” mērķis ir sniegt mūsdienīgu priekšstatu par Vāciju ikvienam interesentam, īstenojot daudzpusīgas aktivitātes. Galvenie biedrības apakšmērķi ir veicināt vācu valodas un kultūras popularitāti, īstenot starpkultūru un starptautiskus projektus un piedāvāt alternatīvas izglītošanās iespējas.
Biedrība iesaistās darbā ar jauniešiem un rīko dažādus pasākumus, tostarp koncertus, seminārus, ekskursijas, valodas apmācību un neformālās izglītības nodarbības. Biedrība “ERFOLG” pēdējos trijos gados ir īstenojusi dažādas aktivitātes bērniem un jauniešiem, pieaugušajiem, senioriem un mazākumtautību pārstāvjiem, to skaitā Bērnu universitāti “Kinderuni”, kultūrmaratonu “Vācija visām maņām” (Kulturmarathon “Deutschland mit allen Sinnen”), fotoskolu “Vēsture var iedvesmot”, Daugavpils pirmajam arhitektam Vilhelmam Neimanim veltītu pasākumu ciklu “Neimanis var iedvesmot”, tostarp šāda nosaukuma mākslinieku un gidu skolu “Pa Vilhelma Neimaņa pēdām”.
Valdes priekšsēdētājs — VALTERS KALVIS VITTE
Prezidente — GUNA VITTE
Dobeles Vācu kultūras biedrība ir dibināta 1989. gadā un 2014. gadā ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tās biedrus galvenokārt vieno vācu valoda un dziesma. Kopš deviņdesmito gadu sākuma biedrībai ir sadraudzība ar Vācijas pilsētu Šmelni (Schmölln). Biedrībai ir savs nams Dobelē, Uzvaras ielā 53D.
Biedrības vokālais ansamblis “Die Lustigen”, ko vada Sandra Bulmere, koncertē dažādos pasākumos. Biedrība ik gadu rīko pavasara un rudens talku, lai sakoptu biedrības namam pieguļošā parka teritoriju, un tradicionālo ziemas karnevālu. Papildus kopīgai dziedāšanai un vācu valodas biedrība īsteno dažādus projektus.
Priekšsēdētāja — RITA MINKEVIČA
1999. gadā dibinātās kopienas “Asns” galvenie mērķi ir veicināt bērnu, jauniešu un ģimeņu radošumu un pētīt vācu kultūras un vēsturisko mantojumu. Kopiena rīko dažādus pasākumus, kas veicina dialogu starp Latvijā dzīvojošajām tautībām, tostarp folkloras un dziesmu vakarus, izstādes un priekšlasījumus par vācbaltiešu ietekmi uz vietējo sadzīvi un kultūru.
Kopienai ir bērnu un jauniešu ansamblis, un tā rīko vācu valodas apguves nodarbības pieaugušajiem un bērniem.
Valdes priekšsēdētāja — DINA FRICKAUSA
Priekšsēdētājas vietniece — TAISIJA HRISTOLUBOVA
Vācu–latviešu tikšanās centrs ir dibināts 1993. gadā pēc Darmštates draugu iniciatīvas kā kādreizējās 1989. gadā izveidotās Liepājas Vācu kultūras biedrības pēctecis ar nolūku radīt tikšanās vietu ikvienam, kas interesējas par vācu valodu un kultūru. Biedrības galvenie mērķi ir popularizēt vācu valodu un vācu kultūras tradīcijas, apzināt un pētīt vācu kultūras mantojumu Kurzemē, kā arī izglītot interesentus, lai veicinātu sapratni starp dažādām tautībām.
Valdes locekle: IRINA TĪRE
2018. gadā Liepājā dibinātā Vācu biedrība apvieno vācu valodas un kultūras interesentus ar mērķi popularizēt vācu valodu un veicināt vācu kultūras un vēsturiskā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu. Biedrības ansamblis “Zusammen sein”, ko vada Ēriks Bukants, uzstājas mazākumtautību kultūras dienās Liepājā, Baltijas valstu vācu biedrību dziedāšanas svētkos, koncertā “Mūs vieno vācu dziesma” Ventspilī un pasākumos Liepājas NVO namā.
2019. gadā no maija līdz oktobrim ar Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu tika īstenots projekts “Baltvāciešu mantojuma vasara”. Tā ietvaros norisinājās kapu sakopšanas talkas kopā ar skolēniem, semināru cikls par baltvāciešu ieguldījumu (no ostas izveides un uzņēmējdarbības sekmēšanas līdz izglītības un mūzikas dzīves veicināšanai) un pastaigas “Pa vācu pēdām” Liepājā. Interesenti apmeklēja Virgas muižu un gida pavadībā viesojās Paplakas ceplī.
Savukārt no jūlija līdz septembrim ar Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu ministrijas līdzfinansējumu tika īstenots cits projekts — “Putekļainā vēsture. Kurzemes vecie ceļi”. Jaunieši iepazina veco druku un Kurzemes guberņas ikdienu, pētīja cara laika kartes un devās ekspedīcijā uz Kurzemes muižām un baznīcām, virzoties pa konkrētu 1884. gada ceļu aprakstā balstītu maršrutu un lūkojot noskaidrot, kuri no tolaik minētajiem objektiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Projekta ietvaros četrās valodās izdotais buklets ir pieejams Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā.
2021. gadā ar Vācijas Iekšlietu ministrijas atbalstu īstenots projekts “Vācu tradīcijas. Pavasaris. Vasara. Rudens. Ziema”.
Valdes priekšsēdētāja — DACE ŠULMANE
Līdzpriekšsēdētāja — AINA BALAŠKO
Valde: Aina Balaško, Dace Šulmane, Aija Jaundžeikare, Pauls Boitmanis, Ilze Garda
Rīgas Vācu kultūras biedrība ir dibināta 1989. gadā, un tās galvenais mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju. Biedrības biedri ir gan vācbaltu pēcteči, gan Latvijā dzīvojoši vācieši un šveicieši, gan vietējie vācu valodas, kultūras, vēstures un tradīciju zinātāji, popularizētāji, atbalstītāji un interesenti. Biedrība ir īstenojusi dažādus projektus ar Kultūras ministrijas (KM), Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu ministrijas, dažādu fondu un ārvalstu vēstniecību atbalstu. Kopš 2020. gada biedrība attīsta filiāli Kandavā, sabiedrisko aktivitāšu centrā “Štempeļhofa”.
Biedrības kodolu veido tās jauktais vokālais ansamblis “Morgenrot”, ko vada Līga Miķelsone. Ansamblis regulāri gatavo tradicionālo svētku, karnevālu, jubileju, prezentāciju, labdarības, garīgās mūzikas un citu veidu koncertprogrammas, ir piedalījies visos Latvijas Mazākumtautību dziesmu un deju svētkos, Rīgas domes skatēs un daudzos citos pasākumos.
Biedrības priekšsēdētāja: MĀRA KRAULE
Ventspils Vācu kultūras biedrība ir dibināta 2003. gada 26. novembrī ar mērķi pētīt vācu vēsturi Latvijā, Ventspils pilsētā un novadā un popularizēt vācu valodu un kultūru. Biedrība piedāvā iespēju apgūt vācu valodu, sniedz gidu pakalpojumus vācu valodā un rīko dažādus tradicionālos pasākumus saskaņā ar līdzīgām norisēm Vācijā. Īpaša loma biedrības darbā ir vokālajam ansamblim “Windau”, kas aktīvi darbojas kopš 2008. gada.
Biedrībai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Ventspils augstskolu, Ventspils tehnikumu un citām iestādēm un organizācijām pilsētā, ar vācu biedrībām Baltijas valstīs, Vācbaltu savienību Vācijā (Die Deutsch-Baltische Gesellschaft), Eiropas Senioru sadraudzības tīklu Ālenē (Das Europäische Senioren-Netzwerk Ahlen, ESNA), vācu dziedātāju Doroteju Loču (Dorothee Lotsch), ar Tiņģeres muižu, Spāres muižu u. c. Biedrības aktivitātes atsevišķos projektos ir atbalstījis Vācijas Ārzemju kultūras attiecību institūts (Das Institut für Auslandsbeziehungen, IFA), Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) Iekšlietu ministrija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Kurzemes NVO centrs, VFR vēstniecība Rīgā, Vācbaltu savienība Vācijā, SIA “ZIBU Ventspils”, SIA “Bucher Municipal”, SIA “Diana Sveces”, Ventspils pilsētas dome, Ventspils Kultūras centrs u. c.
Biedrība īsteno dažādus projektus. Astoņas reizes tā ir rīkojusi koncertu “Mūs vieno vācu dziesma”, kas ik gadu septembrī pulcina Ventspilī dažādu tautību dziedātājus un ko vairākkārt ir atbalstījusi VFR vēstniecība Rīgā. 2016. gadā biedrība izdeva vācu dziesmu krājumu “Pie Dzintara jūras” vācu un latviešu valodā; krājuma atjaunotais izdevums iznāca 2020. gadā. Ar VFR Iekšlietu ministrijas atbalstu ir īstenoti projekti “Iepazīsim vācu virtuvi” un “Ieliec valodu savā koferī”. Projekta “Muižas vakar un šodien” ietvaros ir iepazītas 12 muižas Ventspils un Talsu novadā un sagatavots galda kalendārs 2021. gadam.
2021. gadā ir īstenoti vairāki projekti ar VFR Iekšlietu ministrijas atbalstu: digitālais konkurss “Iepazīsti Vāciju!”, kalendārs 2022. gadam “Muižas vakar un šodien”, fotokonkurss “Vācu pēdas Kurzemē”, digitālās vācu valodas nodarbības vācu mazākumtautības jauniešiem Latvijā, raidieraksts “Desmittūkstoš soļu ar vācu valodu”.
Rīgas Vācbaltu apvienība | Vāciešu biedrība “Wiedergeburt” Latvijā | Latvijas Vāciešu biedrība “Vācu nams”
Rīgas Vācbaltu apvienība
Vāciešu biedrība “Wiedergeburt” Latvijā
Latvijas Vāciešu biedrība “Vācu nams”