Logo

LATVIJAS VĀCU SAVIENĪBA

LVS

dažādība | tradīcijas | dialogs

Latvijas Vācu savienība [LVS] ir 1991. gadā dibināta Latvijas vācu biedrību koporganizācija, kas apvieno, atbalsta un koordinē vācu izcelsmes vietējos iedzīvotājus un vācu valodas, kultūras un vēstures interesentus un veicina vācu mazākumtautības Latvijā aktivitātes.  LVS sekmē starpetnisko un starptautisko dialogu un sniedz savu artavu Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.

LVS misija

atbalstīt etnisko kultūru dažādību
veicināt demokrātisku, integrētu un līdzatbildīgu sabiedrību
kopt vācu kultūras tradīcijas Latvijā
sekmēt Latvijas un Vācijas attiecības
Previous slide
Next slide

Pamatvērtība

demokrātiska, atbildīga, atvērta, integrēta sabiedrība, kurā katrs jūtas piederīgs un pieņemts neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes

LVS mērķis

sekmēt vācu kultūras un valodas popularitāti Latvijā
veicināt jauniešu iesaisti biedrību aktivitātēs un īstenotajos projektos
saglabāt kopīgo vēsturisko vācu–latviešu kultūras mantojumu
Previous slide
Next slide

Darbības principi

sadarbība, cieņa, kompetence, uzticēšanās, atvērtība
Latvijas Vācu savienība [LVS] ir 1991. gadā dibināta Latvijas vācu biedrību koporganizācija, kas apvieno, atbalsta un koordinē vācu izcelsmes vietējos iedzīvotājus un vācu valodas, kultūras un vēstures interesentus un veicina vācu mazākumtautības Latvijā aktivitātes.

MISIJA

 atbalstīt etnisko kultūru dažādību
 veicināt demokrātisku, integrētu un līdzatbildīgu sabiedrību
 kopt vācu kultūras tradīcijas Latvijā
 sekmēt Latvijas un Vācijas attiecības

MĒRĶIS

sekmēt vācu kultūras un valodas popularitāti Latvijā
veicināt jauniešu iesaisti biedrību aktivitātēs un īstenotajos projektos
saglabāt kopīgo vēsturisko vācu–latviešu kultūras mantojumu

GALVENĀ VĒRTĪBA

demokrātiska, atbildīga, atvērta, integrēta sabiedrība, kurā katrs jūtas piederīgs un pieņemts neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes

MISIJA

• atbalstīt etnisko kultūru dažādību
• veicināt demokrātisku, integrētu un līdzatbildīgu sabiedrību
• kopt vācu kultūras tradīcijas Latvijā
• sekmēt Latvijas un Vācijas attiecības

MĒRĶIS

• sekmēt vācu kultūras un valodas popularitāti Latvijā
• veicināt jauniešu iesaisti biedrību aktivitātēs un īstenotajos projektos
• saglabāt kopīgo vēsturisko vācu–latviešu kultūras mantojumu

PAMATVĒRTĪBA

demokrātiska, atbildīga, atvērta, integrēta sabiedrība, kurā katrs jūtas piederīgs un pieņemts neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes

LVS sekmē starpetnisko un starptautisko dialogu un sniedz savu artavu Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.

KOMANDA

LVS VALDE

LVS valde ir pārstāvēta Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvajā komitejā un Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos. No 2015. gada līdz 2019. gadam LVS bija pārstāvēta arī Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvajā padomē.

LVS konsultatīvā padome

Liene Rokpelne | Kristīna Hižņiakova | Egīls Emersons | Sibilla Veģe | Elīna Veidemane | Roberts Vilcāns

KOMANDA

LVS VALDE

“Darbošanās Latvijas Vācu savienībā – tas nav tikai cieņas apliecinājums saknēm un pateicība tiem, kas ir bijuši pirms manis. Tas ir arī mans ieguldījums sabiedrībā un valstī, kurā vēlos redzēt augam savus bērnus. Vēlos, lai viņi aug sabiedrībā, kurā netiek noliegtas saknes vai pārrakstīta pagātne, kurā dažādība tiek svinēta, nevis apkarota, kurā katrs jūtas sadzirdēts, pieņemts un vajadzīgs, kurā patriotisms un etniskā piederība nav antonīmi.”
Ilze Garda
Valdes priekšsēdētāja
“Pirmajā vācu valodas stundā 5. klasē mani pārņēma dīvainas sajūtas. Šī valoda likās it kā zināma un tomēr nesaprotama… Taču tā piesaistīja mani tik ļoti, ka līdz šai dienai esmu tās varā. Manām ausīm tā skan kā skaista, vilinoša mūzika, kas ļauj iepazīt Vāciju, tās vēsturi, dabu, kultūru un cilvēkus. Cenšos ar šo vācu valodas iespaidā gūto bagātību dalīties.”
Māra Kraule
Valdes locekle, Ventspils Vācu kultūras biedrības vadītāja
“Man izdevās piepildīt tēva sapni un izveidot organizāciju, kur katram ir iespēja iepazīt pagātnes mantojumu un aktīvi pilnveidoties tagadnē, atrast nodarbošanos, sekojot savām vēlmēm, iemācīties ko jaunu, paplašināt savas robežas. Esmu gandarīta, ka man ir izdevies spert veiksmīgus soļus savas identitātes, kultūras un valodas atdzimšanā. Savā organizācijā daru visu iespējamo, lai pagātnes mantojums – ģimenes, dzimtas, tautas –, neaizēnojot visu pārējo, cieņpilni sāk iekļauties mūsdienu Latvijas sabiedrībā.”
Olga Jesse
Valdes locekle, Daugavpils Vācu biedrības “ERFOLG” valdes priekšsēdētāja
“Latvija – tas ir lielā mērā stāsts par vāciešiem, kuri gadsimtiem šeit ir iedvesuši Eiropas kultūrelpu. Rīgas Vācu kultūras biedrībā jau kopš 20. gs. 80-to gadu beigām formējies vācbaltiešu pēcteču un domubiedru pulks, kas saglabā un mūsdienīgi aktualizē vācbaltiešu mantojumu, tostarp sekmējot demokrātisko vērtību un valstiskās audzināšanas stiprināšanu. Mani senči – vecvectēvs, advokāts, viens no Rīgas apgabaltiesas dibinātājiem Ernests Grīnbergs, un vecvecmāmiņa vācbaltiete Elza – piedzīvoja Latvijas valsts dzimšanu un izsāpēja tās zūdību. Tieši darbība biedrībā ļauj globālāk paraudzīties uz vēsturiskajiem notikumiem caur personības prizmu.”
Dace Šulmane
Valdes locekle, Rīgas Vācu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja
“Man vācu valoda joprojām skan atmiņā, mammas balsī… kā viņa dziedāja vai lasīja man Gētes dzejoļus. Tas bija ļoti skumji, un es nesapratu – kāpēc viņa tik skumjus lasa! Kad kara laikā neilgi dzīvojām vācu ciematā, ar bērniem runāju vāciski, bet pēc kara mamma ar savu māti runāja čukstus – lai citi nedzird, ar mani – ne. Visas sajūtas manī ir dzīvas!
Joprojām ļoti cienu mammas pedantisko darbu, vadot Mākslas skolas tērpu modelēšanas nodaļu. Neaizmirstams ir viss, ko viņa cepa saskaņā ar vācu receptēm! Liecības par vectēva Heinriha Meija rūpīgo darbu ugunsdzēsībā atrodamas veco laiku presē un Solveigas Smiltenes grāmatā par Latvijas ugunsdzēsību. Lepojos ar visu savu vācu radu darbu, arī tēva grāmatsējēja veikumu. Man šķiet, īstenā vācu izpausme ir kārtībā. Ļoti vēlos, lai it visā valdītu kārtība un lai liepājnieki apzinātos vācu kultūras mantojumu!”
Irina Tīre
Valdes locekle, Vācu biedrības Liepājā vadītāja
“Savas biedrības darbā esmu aktīvi iesaistīts no 13 gadu vecuma un uz kopā piedzīvoto atskatos ar milzu gandarījumu, jo gadu gaitā tā ir lēnām, bet neatlaidīgi pilnveidojusies un augusi. Kā pats allaž saku: “Tikai maziem soļiem varam nonākt pie lieliem panākumiem!”.”
Valters Kalvis Vitte
Valdes loceklis, Dobeles Vācu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs

LVS valde ir pārstāvēta Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvajā komitejā un Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos. No 2015. gada līdz 2019. gadam LVS bija pārstāvēta arī Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvajā padomē.

LVS konsultatīvā padome

Liene Rokpelne | Kristīna Hižņiakova | Egīls Emersons | Sibilla Veģe | Elīna Veidemane | Roberts Vilcāns

BIEDRU ORGANIZĀCIJAS

Daugavpils Vācu biedrība “ERFOLG”

Valdes priekšsēdētāja — OLGA JESSE

1994. gadā dibinātās biedrības “ERFOLG” mērķis ir sniegt mūsdienīgu priekšstatu par Vāciju ikvienam interesentam, īstenojot daudzpusīgas aktivitātes. Galvenie biedrības apakšmērķi ir veicināt vācu valodas un kultūras popularitāti, īstenot starpkultūru un starptautiskus projektus un piedāvāt alternatīvas izglītošanās iespējas.

Biedrība iesaistās darbā ar jauniešiem un rīko dažādus pasākumus, tostarp koncertus, seminārus, ekskursijas, valodas apmācību un neformālās izglītības nodarbības. Biedrība “ERFOLG” pēdējos trijos gados ir īstenojusi dažādas aktivitātes bērniem un jauniešiem, pieaugušajiem, senioriem un mazākumtautību pārstāvjiem, to skaitā Bērnu universitāti “Kinderuni”, kultūrmaratonu “Vācija visām  maņām” (Kulturmarathon “Deutschland mit allen Sinnen”), fotoskolu “Vēsture var iedvesmot”, Daugavpils pirmajam arhitektam Vilhelmam Neimanim veltītu pasākumu ciklu “Neimanis var iedvesmot”, tostarp šāda nosaukuma mākslinieku un gidu skolu “Pa Vilhelma Neimaņa pēdām”.

Dobeles Vācu kultūras biedrība

Valdes priekšsēdētājs — VALTERS KALVIS VITTE

Prezidente — GUNA VITTE

Dobeles Vācu kultūras biedrība ir dibināta 1989. gadā un 2014. gadā ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tās biedrus galvenokārt vieno vācu valoda un dziesma. Kopš deviņdesmito gadu sākuma biedrībai ir sadraudzība ar Vācijas pilsētu Šmelni (Schmölln). Biedrībai ir savs nams Dobelē, Uzvaras ielā 53D.

Biedrības vokālais ansamblis “Die Lustigen”, ko vada Sandra Bulmere, koncertē dažādos pasākumos. Biedrība ik gadu rīko pavasara un rudens talku, lai sakoptu biedrības namam pieguļošā parka teritoriju, un tradicionālo ziemas karnevālu. Papildus kopīgai dziedāšanai un vācu valodas biedrība īsteno dažādus projektus.

Liepājas Vācu kopiena “ASNS”

Priekšsēdētāja — RITA MINKEVIČA

1999. gadā dibinātās kopienas “Asns” galvenie mērķi ir veicināt bērnu, jauniešu un ģimeņu radošumu un pētīt vācu kultūras un vēsturisko mantojumu. Kopiena rīko dažādus pasākumus, kas veicina dialogu starp Latvijā dzīvojošajām tautībām, tostarp folkloras un dziesmu vakarus, izstādes un priekšlasījumus par vācbaltiešu ietekmi uz vietējo sadzīvi un kultūru. 

Kopienai ir bērnu un jauniešu ansamblis, un tā rīko vācu valodas apguves nodarbības pieaugušajiem un bērniem.

Liepājas Vācu–latviešu tikšanās centrs

Valdes priekšsēdētāja — DINA FRICKAUSA

Priekšsēdētājas vietniece — TAISIJA HRISTOLUBOVA

Vācu–latviešu tikšanās centrs ir dibināts 1993. gadā pēc Darmštates draugu iniciatīvas kā kādreizējās 1989. gadā izveidotās Liepājas Vācu kultūras biedrības pēctecis ar nolūku radīt tikšanās vietu ikvienam, kas interesējas par vācu valodu un kultūru. Biedrības galvenie mērķi ir popularizēt vācu valodu un vācu kultūras tradīcijas, apzināt un pētīt vācu kultūras mantojumu Kurzemē, kā arī izglītot interesentus, lai veicinātu sapratni starp dažādām tautībām.

Vācu biedrība Liepājā

Valdes locekle: IRINA TĪRE

2018. gadā Liepājā dibinātā Vācu biedrība apvieno vācu valodas un kultūras interesentus ar mērķi popularizēt vācu valodu un veicināt vācu kultūras un vēsturiskā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu. Biedrības ansamblis “Zusammen sein”, ko vada Ēriks Bukants, uzstājas mazākumtautību kultūras dienās Liepājā, Baltijas valstu vācu biedrību dziedāšanas svētkos, koncertā “Mūs vieno vācu dziesma” Ventspilī un pasākumos Liepājas NVO namā. 

2019. gadā no maija līdz oktobrim ar Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu tika īstenots projekts “Baltvāciešu mantojuma vasara”. Tā ietvaros norisinājās kapu sakopšanas talkas kopā ar skolēniem, semināru cikls par baltvāciešu ieguldījumu (no ostas izveides un uzņēmējdarbības sekmēšanas līdz izglītības un mūzikas dzīves veicināšanai) un pastaigas “Pa vācu pēdām” Liepājā. Interesenti apmeklēja Virgas muižu un gida pavadībā viesojās Paplakas ceplī. 

Savukārt no jūlija līdz septembrim ar Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu ministrijas līdzfinansējumu tika īstenots cits projekts — “Putekļainā vēsture. Kurzemes vecie ceļi”. Jaunieši iepazina veco druku un Kurzemes guberņas ikdienu, pētīja cara laika kartes un devās ekspedīcijā uz Kurzemes muižām un baznīcām, virzoties pa konkrētu 1884. gada ceļu aprakstā balstītu maršrutu un lūkojot noskaidrot, kuri no tolaik minētajiem objektiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Projekta ietvaros četrās valodās izdotais buklets ir pieejams Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā. 

2021. gadā ar Vācijas Iekšlietu ministrijas atbalstu īstenots projekts “Vācu tradīcijas. Pavasaris. Vasara. Rudens. Ziema”.

Rīgas Vācu kultūras biedrība

Valdes priekšsēdētāja — DACE ŠULMANE

Līdzpriekšsēdētāja — AINA BALAŠKO

Valde: Aina Balaško, Dace Šulmane, Aija Jaundžeikare, Pauls Boitmanis, Ilze Garda

Rīgas Vācu kultūras biedrība ir dibināta 1989. gadā, un tās galvenais mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju. Biedrības biedri ir gan vācbaltu pēcteči, gan Latvijā dzīvojoši vācieši un šveicieši, gan vietējie vācu valodas, kultūras, vēstures un tradīciju zinātāji, popularizētāji, atbalstītāji un interesenti. Biedrība ir īstenojusi dažādus projektus ar Kultūras ministrijas (KM), Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu ministrijas, dažādu fondu un ārvalstu vēstniecību atbalstu. Kopš 2020. gada biedrība attīsta filiāli Kandavā, sabiedrisko aktivitāšu centrā “Štempeļhofa”. 

Biedrības kodolu veido tās jauktais vokālais ansamblis “Morgenrot”, ko vada Līga Miķelsone. Ansamblis regulāri gatavo tradicionālo svētku, karnevālu, jubileju, prezentāciju, labdarības, garīgās mūzikas un citu veidu koncertprogrammas, ir piedalījies visos Latvijas Mazākumtautību dziesmu un deju svētkos, Rīgas domes skatēs un daudzos citos pasākumos.

RVKB biedru nauda

Stratēģiskais plāns

Valdes lēmums stratēģija 2024

Ziņojums par 2023. gadu

Ventspils Vācu kultūras biedrība

Biedrības priekšsēdētāja: MĀRA KRAULE

Ventspils Vācu kultūras biedrība ir dibināta 2003. gada 26. novembrī ar mērķi pētīt vācu vēsturi Latvijā, Ventspils pilsētā un novadā un popularizēt vācu valodu un kultūru. Biedrība piedāvā iespēju apgūt vācu valodu, sniedz gidu pakalpojumus vācu valodā un rīko dažādus tradicionālos pasākumus saskaņā ar līdzīgām norisēm Vācijā. Īpaša loma biedrības darbā ir vokālajam ansamblim “Windau”, kas aktīvi darbojas kopš 2008. gada. 

Biedrībai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Ventspils augstskolu, Ventspils tehnikumu un citām iestādēm un organizācijām pilsētā, ar vācu biedrībām Baltijas valstīs, Vācbaltu savienību Vācijā (Die Deutsch-Baltische Gesellschaft), Eiropas Senioru sadraudzības tīklu Ālenē (Das Europäische Senioren-Netzwerk Ahlen, ESNA), vācu dziedātāju Doroteju Loču (Dorothee Lotsch), ar Tiņģeres muižu, Spāres muižu u. c. Biedrības aktivitātes atsevišķos projektos ir atbalstījis Vācijas Ārzemju kultūras attiecību institūts (Das Institut für Auslandsbeziehungen, IFA), Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) Iekšlietu ministrija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Kurzemes NVO centrs, VFR vēstniecība Rīgā, Vācbaltu savienība Vācijā, SIA “ZIBU Ventspils”, SIA “Bucher Municipal”, SIA “Diana Sveces”, Ventspils pilsētas dome, Ventspils Kultūras centrs u. c.

Biedrība īsteno dažādus projektus. Astoņas reizes tā ir rīkojusi koncertu “Mūs vieno vācu dziesma”, kas ik gadu septembrī pulcina Ventspilī dažādu tautību dziedātājus un ko vairākkārt ir atbalstījusi VFR vēstniecība Rīgā. 2016. gadā biedrība izdeva vācu dziesmu krājumu “Pie Dzintara jūras” vācu un latviešu valodā; krājuma atjaunotais izdevums iznāca 2020. gadā. Ar VFR Iekšlietu ministrijas atbalstu ir īstenoti projekti “Iepazīsim vācu virtuvi” un “Ieliec valodu savā koferī”. Projekta “Muižas vakar un šodien” ietvaros ir iepazītas 12 muižas Ventspils un Talsu novadā un sagatavots galda kalendārs 2021. gadam. 

2021. gadā ir īstenoti vairāki projekti ar VFR Iekšlietu ministrijas atbalstu: digitālais konkurss “Iepazīsti Vāciju!”, kalendārs 2022. gadam “Muižas vakar un šodien”, fotokonkurss “Vācu pēdas Kurzemē”, digitālās vācu valodas nodarbības vācu mazākumtautības jauniešiem Latvijā, raidieraksts “Desmittūkstoš soļu ar vācu valodu”.

PARTNERORGANIZĀCIJAS

PARTNER-
ORGANIZĀCIJAS

Latviešu–vācbaltiešu centrs Domus Rigensis

Vācbaltiešu savienība Vācijā

Vācijas–Baltijas jaunatnes fonds

Eiropas Senioru sadraudzības tīkls Ālenē

CITAS REĢISTRĒTĀS BIEDRĪBAS

Rīgas Vācbaltu apvienība | Vāciešu biedrība “Wiedergeburt” Latvijā | Latvijas Vāciešu biedrība “Vācu nams”

Rīgas Vācbaltu apvienība 

Vāciešu biedrība “Wiedergeburt” Latvijā 

Latvijas Vāciešu biedrība “Vācu nams”

LVS ATBALSTĪTĀJI