Rīgas Vācu kultūras biedrība ilggadēji darbojas personu ar invaliditāti atbalstam (tas aizsācies jau tālajos deviņdesmitajos gados, kad daktere Aina Balaško, mūsu biedrības dibinātāja, izmantoja visas iespējas no Vācijas uz Latviju piesaistīt atbalstu zāļu, gan palīglīdzekļu, gan naudas ziedojumu formā). Daudzus gadus biedrības ansamblis Morgenrot regulāri sadarbojas ar Juglas neredzīgo kopienu, sniedzot koncertus un ikdienā iesaistoties sabiedriskajā darbā. Ar ESF projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” atbalstu biedrība stiprinājusi dažādu cilvēku kapacitāti, sperot pirmos soļus socializācijā un pašapziņas veicināšanā nākotnes iesaistei darba tirgū. Tāpēc daudzas institūcijas (arī, piemēram, Rīgas Dome, Rīgas NVO nams, Tukuma novada sociālais centrs u. c.) jau iepazina un iemīļoja mūsu praktikantus, kuri apmeklē seminārus, kas notiek darba dienu laikā, zvana vai palīdz organizēt RVKB pasākumus un nodrošina biedrības pārstāvību.
RVKB nav ikdienā algota grāmatveža. Nav neviena ikdienā uz pilnu slodzi piesaistīta darbinieka. Visas aktivitātes absolūtā vairākumā notiek uz pašu biedru entuziasma un misijas pamata – brīvprātīgais darbs (būsim atklāti, dažreiz pat uz labbūtības un izdegšanas rēķina).
Pēdējā gada laikā NVA ilggadējā ESF projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” sasniedzamo mērķi: “veicināt bezdarbnieku, nodarbināto personu ar invaliditāti un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, iekārtošanos pastāvīgā darbā vai noturēšanos esošajā darba vietā” ir skatījusi formāli, laužot ar RVKB noslēgto līgumu, vienpusēji atkāpjoties (ar vairāku mēnešu nokavēšanos neattiecinot jau veiktās izmaksas bezdarbniekiem). Šī attieksme no NVA puses grauj mazu biedrību un veicina tieši pretējo Latvija 2030 mērķiem: Ieguldījumi cilvēkkapitālā: Cilvēku skaitam samazinoties un sabiedrībai novecojot, būtiski ir nesamazināt cilvēkkapitāla bāzes vērtību un palielināt tā produktivitāti. Tādēļ nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas cilvēkkapitālā, lai veicinātu visa potenciālā cilvēkresursa, tajā skaitā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu līdzdalību darba tirgū, lai uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus.
Ja izrādās, ka “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” tagad ir kļuvuši par atbilstošiem tikai tad, ja prioritāri ir ievēroti formālie atbilstības izpildes kritēriji, ES mērķi patiesai neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanai sabiedrībā paliek nepiepildīti. RVKB neatbalsta formālisma uzvaru pār būtību un saturu. Tiesiskā valstī samērīguma princips un tiesiskās paļāvības princips prevalē pār formālismu.
Kopumā atzīstams, ka ESF projekts “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” mūsdienu Latvijas sabiedrībai, kurā ļoti daudzas personas ar īpašām vajadzībām bieži dzīvo ģimenes apgādībā, nav nodarbinātas, ir nozīmīgs “glābšanas riņķis” un pilda milzīgu sociālās iekļaušanas lomu.
Foto: Ilvars piedalās Memoranda padomes sēdē 25.04.2025. (pēc vienpusējās līguma izbeigšanas no NVA). Valērija – seminārā par brīvprātīgo darbu NVO.
