[Deutsche Version siehe unten]
Vasarā man (Annai Šulteišai) bija iespēja pavadīt nedēļu Vācijā un tur satikt daudzus ambiciozus cilvēkus, kuri ieņem vadošas lomas vācu mazākumtautību organizācijās savās valstīs. Tikšanās iedvesmota, vēlos uzsākt rakstu sēriju, kurā iepazīstināšu Neue Zeitung lasītājus ar šīm interesantajām personībām. Mana pirmā intervija ir ar Elīnu Veidemani no Latvijas.
Pirmie vācieši uz tagadējo Latviju pārcēlās jau 12. gadsimta beigās. Rīgā no viduslaikiem līdz pat 19. gadsimtam liela daļa tās iedzīvotāju runāja vācu valodā. Baltvācieši dibināja pilsētas, izdeva grāmatas, tai skaitā pirmās grāmatas latviešu valodā, attīstīja latviešu rakstu valodu un gramatiku, atvēra pirmās skolas, veicināja mākslu un arhitektūru.
Pēc Pirmā pasaules kara pirmo reizi tika izveidota neatkarīga Latvijas valsts. Jaunizveidotās Latvijas Zemes reforma skarbi skāra vācu lielo muižu īpašniekus, kas izraisīja vēl vienu emigrācijas vilni. Tomēr tika saglabāta mazākumtautību kultūras autonomija.
Elīna, vai Jūs varētu iepazīstināt ar sevi un organizācijām, ko pārstāvat?
Labdien, dārgie lasītāji no Ungārijas! Mani sauc Elīna Veidemane, un es esmu jaunatnes darba koordinatore divās organizācijās. Pastāstīšu nedaudz par to, ko es daru, kādi ir mūsu organizāciju mērķi un neliels stāsts par to dibināšanu.
Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika dibinātas vairākas vācu mazākumtautības kultūras biedrības, tai skaitā Rīgas Vācu kultūras biedrība un vācu mazākumtautību biedrību jumtorganizācija – Latvijas Vācu savienība. Es aktīvi darbojos abās.
Kad sākāt darboties šajās organizācijās?
Dažādos projektos piedalos kopš 2019. gada, bet oficiāli kā koordinatore sāku strādāt 2021. gadā.
Kādi ir Jūsu pienākumi?
Mans amats ir interesants un daudzpusīgs, uzdevumi vienmēr ir dažādi. Nodarbojos ar projektiem, kas saistīti ar vācu biedrībām Latvijā, bieži plānoju un vadu pasākumus. Esmu darbojusies arī kā pārstāve jauniešu pasākumos un piedalījusies apmācībās Latvijā un Vācijā.
Kas ir Jūsu mērķgrupas?
Latvijā ir daudz pasākumu skolēniem un pieaugušajiem, piemēram, literatūras un filmu vakari, koncerti un kulinārijas pasākumi. Mūsu mērķauditorija ir cilvēki, kuri interesējas par vācu un baltvācu kultūru un vēsturi vai kuriem pašiem ir baltvācu saknes. Arvien biežāk mēs sadarbojamies arī ar citām mazākumtautību organizācijām Latvijā.
Vai varat pastāstīt par saviem pasākumiem un aktivitātēm?
Viens no mūsu aizraujošākajiem projektiem ir jauniešu semināri. Tie tiek organizēti regulāri kopš 2021. gada, lai jauniešiem stāstītu par Baltijas vāciešu vēsturi, brīvprātīgo darbu, žurnālistikas pamatiem, mūzikas un sporta attīstību un citām tēmām. Nozīmīgs notikums bija arī Latvijas Vācu savienības 30 gadu jubilejas pasākums 2022. gada maijā. Par godu jubilejai tika organizēts simpozijs ar vairākiem viesiem un tematiskām diskusijām.
Vai organizējat arī starptautiskus projektus?
Mēs cenšamies organizēt savus projektus ne tikai Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī citviet. Turklāt mums ir svarīgi piedalīties pēc iespējas vairāk pasākumos kaimiņvalstīs un AGDM.
Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?
Es plānoju attīstīt projektus un mūsu sociālos tīklus tā, lai tie sasniegtu vairāk jauniešu. Vēlos arī atrast jaunus veidus, kā motivēt jauniešus. Ar šādu mērķi esmu uzsākusi personisku projektu ar Institut für Auslandsbeziehungen (IFA) atbalstu, proti, podkāstu Jugendraum Lettland. Podkāstā jau ir viesojušies daudzi dalībnieki un dalījušies savos stāstos par Baltijas vāciešiem ar mūsu jaunajiem klausītājiem. Jugendraum Lettland ir kļuvis par pirmo podkāstu vācu valodā Latvijā.
Mans sapnis ir, ka jau drīz Latvijas vācu mazākumtautību biedrības vairāk sadarbosies ar līdzīgām organizācijām no Polijas, Ungārijas, Slovākijas, Kazahstānas un citām valstīm.
Paldies Elīnai par lielisko interviju! GJU novēl daudz panākumu un visu to labāko turpmākajā dzīvē!
Jugendliche gewinnen – Interview mit der VDL-Jugendkoordinatorin Elīna Veidemane
Bei einem Sommer-Jugendseminar, an dem Jugendleiter der deutschen Minderheiten-Organisationen teilnahmen, trafen sich die ungarische Journalistin der Minderheit Anna Schulteisz und unsere Jugendkoordinatorin Elīna Veidemane. Dank dieses Treffens wurde ein Artikel in der ungarndeutschen Ausgabe „Neue Zeitung“ veröffentlicht. Mit der Übersetzung laden wir Sie zum Lesen ein.
Im Sommer hatte ich (Anna Schulteisz) die Möglichkeit, eine Woche in Deutschland zu verbringen und viele ehrgeizige Menschen kennenzulernen, die in ihren Heimatländern führende Positionen in Organisationen der deutschen Minderheit einnehmen. Inspiriert von diesem Treffen beginne ich gerne eine neue Artikelreihe, in der ich den Lesern der “Neuen Zeitung“ diese interessanten Personen vorstellen werde. Mein erstes Interview wurde mit Elina Veidemane aus Lettland durchgeführt.
Die ersten Deutschen zogen bereits Ende des 12. Jahrhunderts auf das Gebiet des heutigen Lettlands. Vom Mittelalter bis zum 19. Jahrhundert sprachen die meisten Einwohner von Riga Deutsch. Die Deutschbalten gründeten Städte, veröffentlichten Bücher, darunter die ersten Bücher in der lettischen Sprache, entwickelten die lettische Schrift und Grammatik, eröffneten die ersten Schulen und förderten Kunst und Architektur.
Nach dem Ersten Weltkrieg wurde erstmals ein unabhängiger Staat Lettland gegründet. Die Reform des neu gegründeten lettischen Landes hatte große Auswirkungen auf die Besitzer der großen deutschen Gutshöfe, was eine weitere Auswanderungswelle verursachte. Die kulturelle Autonomie der Minderheit wurde jedoch gewahrt.
Liebe Elina, könntest Du Dich sowie die Organisationen vorstellen, die Du vertrittst?
Guten Tag, liebe Leserinnen und Leser aus Ungarn. Mein Name ist Elina Veidemane und ich bin Koordinatorin der Jugendarbeit in zwei Organisationen. Ich würde gerne darüber erzählen, womit ich mich persönlich beschäftige, wie die Organisationen gegründet wurden, und was derer Ziele sind.
Ende der 80er und Anfang der 90er Jahre wurden mehrere Kulturvereine der deutschen Minderheit in Lettland gegründet, darunter der Rigaer deutsche Kulturverein und der Dachverband der deutschen Minderheitsvereine – der Verband der Deutschen in Lettland. In beiden Organisationen bin ich tätig.
Wann hast Du begonnen, bei diesen Organisationen zu arbeiten?
Seit 2019 setze ich mich für verschiedene Projekte dieser Organisationen ein. Erst 2021 habe ich offiziell als Koordinatorin zu arbeiten.
Was sind Deine Pflichten?
Meine Arbeitsstelle ist interessant und vielseitig. Die Aufgaben sind immer wieder anders. Ich beschäftige mich mit Projekten verbunden mit den deutschen Vereinen in Lettland, plane und führe oft Veranstaltungen durch. Ich habe auch als Vertreterin bei Jugendveranstaltungen aufgetreten und an Schulungen in Lettland und Deutschland teilgenommen.
Was sind Eure Zielgruppen?
In Lettland werden viele Veranstaltungen für Schüler und Erwachsene, wie Literatur- und Filmabende, Konzerte und kulinarische Workshops durchgeführt. Unsere Zielgruppe sind Menschen, die sich für die deutsche und deutschbaltische Kultur und Geschichte interessieren oder deutschbaltische Wurzeln haben. Immer häufiger arbeiten wir auch mit anderen Minderheiten-Organisationen in Lettland zusammen.
Könntest Du uns über Eure Veranstaltungen und Aktivitäten erzählen?
Zu unseren spannendsten Projekten gehören die Jugendseminare. Sie werden seit 2021 regelmäßig organisiert, um den Jugendlichen die Geschichte der Deutschbalten, ehrenamtliche Arbeit, die Grundlagen des Journalismus, die Entwicklung von Musik und Sport und andere Themen näherzubringen.
Auch die Veranstaltung zum 30-jährigen Jubiläum des Verbandes der Deutschen in Lettland im Mai 2022 war ein wichtiges Ereignis. Anlässlich des Jubiläums wurde ein Symposium mit einigen Gästen und thematischen Diskussionen veranstaltet.
Organisiert Ihr auch internationale Projekte?
Wir versuchen unsere Projekte nicht nur in Lettland und im Baltikum, sondern auch im Ausland durchzuführen. Zudem ist es uns wichtig, an möglichst vielen Veranstaltungen in den Nachbarländern und der AGDM teilzunehmen.
Was sind Deine Pläne für die Zukunft?
Ich nehme mir vor, Projekte und unsere sozialen Netzwerke zu entwickeln, um mehr junge Menschen zu gewinnen. Ich möchte auch neue Wege finden, um Jugendliche zu motivieren. Mit diesem Ziel habe ich mit Unterstützung des Instituts für Auslandsbeziehungen (IFA) ein eigenes Projekt gestartet, nämlich den Podcast „Jugendraum Lettland“. Viele Teilnehmer sind schon zu Gast im Podcast gewesen und haben ihre Geschichten über die Deutschbalten mit unseren neuen Zuhörern geteilt. „Jugendraum Lettland“ wurde der erste deutschsprachige Podcast in Lettland.
Mein Traum ist, dass die lettischen Vereine der deutschen Minderheit in kurzer Zeit mehr mit ähnlichen Organisationen aus Polen, Ungarn, der Slowakei, Kasachstan und anderen Ländern zusammenarbeiten.
Herzlichen Dank an Elina für das großartige Interview! Die GJU wünscht Dir viel Erfolg und alles Gute auf Deinem weiteren Lebensweg!
Anna Schulteisz
