Foto: Jānis Brencis
[Deutsche Version siehe unten]
2023. gada 16. maijā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā norisinājās grāmatas “Auf der Suche nach der eigenen Alma Mater” (pilns nosaukums latviešu valodā: “Meklējot savu alma mater. Igaunijas inženieri un arhitekti, kuri pirms Otrā pasaules kara studēja Eiropas tehniskajās universitātēs”) prezentācija. Klātesoši bija arī apjomīgā darba autori no Igaunijas — Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Dr. habil. Hist. Prof. Raimo Pullats (Raimo Pullat) un PhD. hist. Teniss Lībeks (Tõnis Liibek).
Grāmata apkopo biogrāfisko informāciju un vizuālo materiālu par aptuveni 500 Igaunijas studentiem, kuri pirms Otrā pasaules kara studēja inženierzinātnes un arhitektūru ārpus Igaunijas. Šis šķietami specifiskais pētījums sniedz pārsteidzoši plašu ieskatu 20. gadsimta Igaunijas un Eiropas vēsturē. Kur devās studēt apņēmīgākie tehniskajās zinātnēs ieinteresētie Igaunijas jaunieši? Kā viņu izvēli ietekmēja Pirmais pasaules karš? Kas viņi bija, un kā tālāk attīstījās to dzīves gājums? Lai uzrakstītu šo fundamentālo darbu, autori daudzus gadus skrupulozi pētīja ļoti bagātīgu vēstures materiālu klāstu vairākās Eiropas valstīs.
Pašā Igaunijā augstāko tehnisko izglītību varēja iegūt tikai pēc 1923. gada, kad tika dibināts Tallinas Tehnikums. Līdz tam studenti no Igaunijas — igauņi, vācieši, krievi un ebreji — devās izglītoties galvenokārt uz Sanktpēterburgu vai Rīgu. Pēc Pirmā pasaules kara situācija mainījās, un jaundibinātās valsts studenti atklāja sev daudzās Eiropas tehniskās augstskolas. Arī pēc Otrā pasaules kara igauņu jaunieši trimdā turpināja studēt tehniskajās augstskolās Centrālajā un Rietumeiropā, ASV, Kanādā un Austrālijā. Grāmatā atrodamas ziņas par jauniešiem, kas studējuši Sanktpēterburgā, Rīgā, Gdaņskā, Berlīnē, Kārlsrūē, Darmštatē, Drēzdenē, Brno, Prāgā, Vīnē, Grācā, Cīrihē, Varšavā, Maskavā, Harkivā, Kijivā, Helsinkos, Budapeštā un arī Lielbritānijas universitātēs. Līdzās biogrāfiskām ziņām pētījums piedāvā plašu vizuālo materiālu — pilsētu, augstskolu un korporāciju grupu un nozīmīgu personību fotogrāfijas, kā arī dažādu dokumentu kopijas.
Foto: Jānis Brencis
Kopumā grāmata apliecina, cik pārsteidzoši dažāda, etniski daudzveidīga, mobila un eiropeiska bija šī pasaules daļa līdz Otrajam pasaules karam. Neskatoties uz to, ka Erasmus apmaiņas programma tolaik nepastāvēja, studenti bija ļoti mobila sabiedrības daļa un veicināja informācijas apriti starp dažādām valstīm. Turklāt pētījumā minētie jaunieši pēc studiju pabeigšanas sniedza ievērojamu ieguldījumu Igaunijas tehnisko zinātņu un arhitektūras attīstībā gan akadēmiskā vidē, gan kā vadošie nozares profesionāļi.
Igauņu vēsturnieku Raimo Pullata un Tenisa Lībeka grāmata ir veltījums Igaunijas un Vācijas diplomātisko attiecību dibināšanas 100. gadadienai un brīnišķīgs eiropeiskā gara — pārrobežu izglītības tradīcijas, multikulturālisma un mobilitātes — apliecinājums. Grāmatu pēc pasūtījuma iespiež Karlsrūes Tehnoloģiju institūts, un to ir iespējams iegādāties vācu valodā. Grāmata noteikti bagātinās katra vēstures pētnieka bibliotēku, taču tās digitālā versija ir brīvi pieejama visiem interesentiem šeit.
No sirds aicinām izmantot šo brīnišķīgo iespēju un pavadīt īsāku vai ilgāku laika sprīdi, iedziļinoties aizgājušo laiku dzīvesstāstos, kas savijoties veido mūsu kopīgo vēsturi. Paldies autoriem par šo iespēju un brīnišķīgo pētījumu!
Das Buch „Auf der Suche nach der eigenen Alma Mater“ – Veranstaltung zum Geschichtslernen
Es gibt Bücher, die wir nicht von Anfang bis zum Ende lesen, deren Wert wir aber erkennen und deren Seiten wir mit Freude und Ehrfurcht betrachten. „Auf der Suche nach der eigenen Alma Mater“ hat alle Chancen, eines zu werden.
Am 16. Mai 2023 fand die Präsentation des Buches „Auf der Suche nach der eigenen Alma Mater. Ingenieure und Architekten aus Estland, die vor dem Zweiten Weltkrieg an Technischen Universitäten Europas studiert haben“ in der Akademischen Bibliothek der Universität Lettlands statt. An der Veranstaltung nahmen auch die Autoren des umfangreichen Werks aus Estland – Ehrendoktor der Lettischen Akademie der Wissenschaften, Historiker Professor Raimo Pullat und Dr. Tõnis Liibek, teil.
Foto: Jānis Brencis
Das Buch beinhaltet biografische Angaben und Abbildungen zu rund 500 Studierenden estnischer Nationalität, die vor dem Zweiten Weltkrieg außerhalb Estlands Ingenieurwesen und Architektur studierten. Diese spezifische Untersuchung bietet einen bemerkenswert umfassenden Einblick in die Geschichte Estlands und Europas im 20. Jahrhundert. Wo studierten die engagiertesten estnischen jungen Menschen, die sich für technische Wissenschaften interessierten? Welchen Einfluss hatte der Erste Weltkrieg auf ihre Wahl? Wer waren sie und wie änderte sich ihr Leben? Um dieses grundlegende Werk zu verfassen, untersuchten die Autoren seit vielen Jahren sorgfältig ein sehr reichhaltiges Spektrum historischer Materialien in vielen europäischen Ländern.
Höhere technische Ausbildung in Estland selbst gab es erst nach 1923, als das Tallinner Technikum gegründet wurde. Zuvor gingen die Studierenden aus Estland – Esten, Deutsche, Russen und Juden hauptsächlich nach Sankt Petersburg oder Riga. Nach dem Ersten Weltkrieg änderte sich die Situation, und die Studierenden des neu gegründeten Landes entdeckten viele europäische technische Hochschulen. Auch nach dem Zweiten Weltkrieg studierten junge Esten in der Emigration weiterhin an technischen Hochschulen in Mittel- und Westeuropa, den USA, Kanada und Australien. Das Buch enthält Angaben zu jungen Menschen, die in St. Petersburg, Riga, Danzig, Berlin, Karlsruhe, Darmstadt, Dresden, Brünn, Prag, Wien, Graz, Zürich, Warschau, Moskau, Charkow, Kiew, Helsinki und Budapest sowie an Universitäten in Großbritannien studierten. Neben biografischen Angaben bietet die reiche Bebilderung des Buches Abbildungen der Städte, Institute und Korporationen mit Gruppenfotos, der wichtigsten Persönlichkeiten sowie verschiedener Dokumente.
Im Großen und Ganzen stellt das Buch dar, wie erstaunlich vielfältig, multinational, mobil und europäisch dieser Teil der Welt vor dem Zweiten Weltkrieg war. Obwohl das Erasmus-Austauschprogramm zu dieser Zeit noch nicht existierte, waren die Studierenden damals ein sehr mobiler Teil der Gesellschaft und förderten den Informationsaustausch zwischen verschiedenen Ländern. Darüber hinaus leisteten die in der Forschung genannten jungen Menschen nach ihrem Abschluss einen bedeutenden Beitrag zur Entwicklung der estnischen technischen Wissenschaften und Architektur, sowohl im akademischen Umfeld als auch als führende Fachkräfte der Branche.
Das Buch der estnischen Historiker Raimo Pullat und Tõnis Liibek ist dem 100. Jahrestag der Aufnahme diplomatischer Beziehungen zwischen Estland und Deutschland gewidmet und ist ein hervorragendes Zeugnis des europäischen Geistes – der Tradition grenzüberschreitender Bildung, Multikulturalität und Mobilität. Die Herausgabe als „Print on demand“-Version besorgte das Karlsruher Institut für Technologie, und das Buch ist auf Deutsch erhältlich. Der Band wird unbedingt die Bibliothek jedes Geschichtsforschers bereichern, seine digitale Version ist für alle Interessierten frei verfügbar.
Wir laden Sie herzlich ein, diese großartige Gelegenheit zu nutzen und in die Lebensgeschichten der Vergangenheit einzutauchen, die miteinander verflechten und unsere gemeinsame Geschichte prägen. Vielen Dank an die Autoren für diese Gelegenheit und die hervorragende Forschung!
