No 7. līdz 9. novembrim Berlīnē notika ikgadējais Vācu mazākumtautību darba grupas (AGDM) forums, šogad jau 31., kas ir viens no centrālajiem vācu mazākumtautību organizāciju pārstāvju tikšanās punktiem. Atšķirībā no citiem pasākumiem un formātiem, kuru centrā ir kopējā kultūras un vēstures mantojuma kopšana, AGDM pasākumos vienmēr lielu un nozīmīgu lomu ieņem vācu mazākumtautību interešu pārstāvniecība un politiskais lobijs, pēc iespējas veicinot vācu mazākumtautībai pozitīvus attīstības virzienus. Latvijas Vācu savienību forumā pārstāvēja tās dibinātāja un padomniece Aina Balaško un valdes priekšsēdētāja Ilze Garda.
Tā kā forums šogad notika Berlīnē, tā dalībniekiem bija iespēja ļoti tieši un nepastarpināti tikties ar politikas veidotājiem gan Bundestāgā, kur notika foruma atklāšanas pasākums, gan vairākās citās institūcijās un formātos. Tāpat dalībnieki apmeklēja muzeju “Bēgšana, izraidīšana, izlīgšana” (Dokumentationszentrum “Flucht, Vertreibung, Versöhnung“), kurā pēc eksursijas pa muzeju notika tikšanās ar tā direktori Dr. Gundulu Bavendamu (Gundula Bavendamm). Interesanti, ka ekspozīcijā, kas veltīta tik sāpīgam vācu tautas laika posmam, netikai pieminēti notikumi Baltijas teritorijā. Uzrunājām par to muzeja direktori un esam apņēmušies arī rakstiski paust savu viedokli, cerot, ka kādreiz ekspozīcijas apmeklētāji varēs iepazīties ar visu reģionu vācu tautas likteni.
Kā gaidāms, nozīmīgs temats arī šajā forumā bija karš Ukrainā. Bija liels prieks redzēt, kā Ukrainas un Krievijas vācu mazākumtautības pārstāvji sēdēja pie viena galda un spēja vienoties mazākumtautību darbā. Atbalsts Ukrainai bija nozīmīgs jautājums, par kuru tika runāts vairākos līmeņos.
Tāpat būtiska loma tika atvēlēta Polijas vācu mazākumtautībai, kuras valdība nesen paziņoja, ka valsts vairāk neapmaksās padziļinātu vācu valodas apguvi Polijas skolās. Foruma ietvaros veiktais darbs izrādījās ļoti auglīgs un jau drīz pēc noslēguma, Vācijas valdība ziņoja, ka vācu valodas apguves atbalstam Polijā tiks novirzīti 5 miljoni eiro.
Taču arī par Baltijas reģionu tika domāts. Fonda “Vienotība ar ārvalstu vāciešiem” (Stiftung Verbundenheit mit den Deutschen im Ausland), kurš ir jaunā partnerorganizācija Vācijas Iekšlietu ministrijas finansēto projektu pārraudzībai un izpildei, vadītājs Hartmuts Košiks (Hartmut Koschyk) ļoti pozitīvi atsaucās par vācu mazākumtautības dziesmu svētku tradīciju un ir apņēmības pilns jau 2024. gadā atrast nepieciešamo finansējumu, lai Baltijā atkal varētu notiku vācu mazākumtautības dziesmu svētki.
Kopumā forums noritēja ļoti darbīgā un konstruktīvā gaisotnē, bija liels prieks satikt kolēģus un klausīties pieredzes stāstos, kā arī pavisam tuvu varējām piedzīvot, kā tiek veidoti un ietekmēti politiskie procesi. Jo, protams, ir ļoti svarīgi rūpēties par mūsu kultūras mantojumu un sabiedrības informēšanu, ko mēs vienmēr esam redzējuši kā mūsu biedrību centrālo uzdevumu, tomēr ir būtiski atcerēties, ka tikai domājot arī politiskā līmenī un ietekmējot lēmumus, kas skar visu mazākumtautību iespējas Latvijā, arī ilgtermiņā varēsim sekmīgi turpināt darboties.
