[Deutsche Version siehe unten]
Māra Kraule:
“Jau vairākus gadus ar patiesu prieku lasu informāciju par biedrības “Popes muiža” aktivitātēm un darbības rezultātiem, jo katru gadu popiņi pavēsta kādu jaunumu par to, kas paveikts Popes muižā. Daudzu projektu iniciators ir Roberts Grīnbergs, kas ar savām zināšanām, vēlmi darboties un patieso pilsonisko drosmi gūst lieliskus panākumus nu jau visas Latvijas mērogā.
Ja ieskatīsieties šajās nedaudzajās saitēs, sapratīsiet, ka paveikts liels un ļoti nozīmīgs darbs, bet tā ir tikai pavisam neliela daļa no informācijas par biedrības “Popes muiža” veikumu.
- https://www.ventasbalss.lv/zinas/novada/46970-izcelta-no-gruvesiem-grezno-muizu
- https://retv.lv/raksts/pope-muizas-ekam-joprojam-nav-saimnieka
- https://www.santa.lv/raksts/ieva/foto-popes-muizas-lena-atdzimsana-42994/
- https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/popes-muizas-kompleksa-iemitnieki-censas-atrast-ipasnieku-un-glabt-senas-celtnes-no-sabruksanas.a445743/
- https://radiozurnals.lv/ekspediciju-piezimes/atvert-muizas-durvis/
Šajā vēstkopā aicināju Robertu pastāstīt par sevi, par viņa interesi vācbaltu kultūras mantojuma saglabāšanā, par darbošanos biedrībā “Popes muiža”, par darbu un citiem pienākumiem, lai visi vēstkopas lasītāji uzzinātu, ka ļoti daudz spēj paveikt arī gados jauni entuziasti. Bet tālāk lai stāsta Roberts Grīnbergs!”
Roberts Grīnbergs:
“Esmu dzimis un skolojies Ventspilī, bet ar kultūras mantojumu un muižu izpēti sāku aizrauties, esot Popes muižā. Tā ir vieta, no kurienes nākuši mani senči. Studiju gadus pavadīju Rīgā, kur ieguvu bakalaura grādu kultūras vadībā un maģistra grādu vēsturē.
Nepilnus desmit gadus darbojos kultūras jomā un organizēju kultūras pasākumus Ventspils pilsētā, gan esot Ventspils pilsētas stratēģisko kultūras projektu vadītāja amatā, gan arī producenta amatā “Kurzemes filharmonijā”. Paralēli darbam ar domubiedriem 2016. gadā dibināju biedrību “Popes muiža”, lai saglabātu, pētītu un attīstītu Popes muižas kultūrvēsturisko mantojumu, kas Latvijā veido lielāko valsts nozīmes kultūrvēsturiskās muižas apbūvi ar 16 valsts nozīmes arhitektūras un 11 valsts nozīmes mākslas pieminekļiem. Šajos gados ir īstenota virkne projektu, kas veicinājusi šīs vietas attīstību un saglabātību.
Kopš šā gada esmu pārcēlies uz Jelgavas novadu, kur esmu Lielvircavas muižas pārvaldnieks. Uzņemu tūristus un izrādu fon Klopmanu dzimtas oriģinālo 19. gs. muižas interjera kolekciju. Darba ikdiena aizrit, pētot vēstures materiālus un gatavojot publikācijas. Jelgavas novads ir bagāts ar kultūrvēsturiskajām muižām, un pašvaldības īpašumā ir deviņas vēsturisko muižu apbūves, kas ir labi uzturētas un sakārtotas. Diendienā sanāk sadarboties ar visām šīm muižām, iesaistoties darba grupās un plānojot šo vietu attīstību. Līdztekus darbojos arī profesionālajā biedrībā “Latvijas piļu un muižu asociācija”, par kuras prezidentu tiku ievēlēts martā, tādēļ tagad ir jādomā un jāstrādā sasaistē nu jau ar visām Latvijas pilīm un muižām, jāpiedalās valsts likumu pilnveidē un attīstības plānu izstrādē.
Aizrautība ar vācbaltu kultūras mantojuma pētīšanu un saglabāšanu radās pavisam dabīgi, jo šis mantojums ir kā unikāls apliecinājums mūsu priekšteču augstajām estētiskajām prasībām un kādreizējām amatu prasmēm. Mūsdienās no tā spējam izgatavot vai uzbūvēt ļoti maz. Vācbaltu muižnieku nestās apgaismības idejas bija stimuls mūsu nācijas tālākai attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai mūsdienās.
Darbojoties Popes muižā, novēroju, ka ļoti būtiski ir vietējai sabiedrībai radīt pārliecību un interesi par mantojumu, kurā tie dzīvo. Dažkārt pat skolotāji, kas skolo audzēkņus muižkungu mājā iekārtotajā skolā, nav pamanījuši apkārt esošās kultūrvēsturiskās vērtības. Ja tās nav pamanījis skolotājs, arī skolēns par to neuzzina. Otrs aspekts noteikti ir darbs ar pašvaldībām, kuru īpašumā ir daudzi vēsturiskie objekti. Jelgavas novadu var minēt kā labu piemēru, jo tas ar savu plašo mantojumu ir spējis lieliski tikt galā, savukārt, teiksim, Ventspils novads nespēj saglābt pat savu vienīgo muižu. Vainojams ir tikai un vienīgi izpratnes trūkums un nespēja paraudzīties plašāk.
Šobrīd man kā Latvijas piļu un muižu asociācijas vadītājam ir liels izaicinājums meklēt iespējas, kā pārliecināt vietējo sabiedrību un pašvaldības, ka kultūras mantojums ir nevis apgrūtinājums, bet resurss tūrisma, uzņēmējdarbības un apkārtējās vides attīstībā. Ja 2000. gadā, dibinot asociāciju, mūsu galvenie uzdevumi bija veicināt tūrismu un sabiedrībai rādīt, ka muižas un pilis ir apskates vērti objekti, tad turpmākie gadi būs jāvelta sabiedrības izglītošanai par to, kā saglabāt un attīstīt to, kas vēl nav pazaudēts, lai to nodotu arī nākamajām paaudzēm.
Ļoti novērtēju vācbaltu dažādo fondu ieguldījumu un plašo devumu mantojuma saglabāšanas veicināšanā. Ļoti būtiski ir arī par šīm aktivitātēm stāstīt un izcelt labos piemērus, ko paveikuši vietējie, jo tas palīdz veidot atgriezenisko saikni no pagātnes uz mūsdienām. Šādā veidā arvien vairāk jauno saimnieku tiktu iedvesmoti uz kāda kultūrvēsturiska objekta izglābšanu no iznīcības. Paaudzes ir nomainījušās, un tagad esam vienas Eiropas nācijas pilsoņi, kam sadarbojoties ir uzticēts rūpēties par mūsu kopējo kultūras mantojumu.”
Gutshäuser und Schlösser in Lettland sind ein einzigartiger Beweis für die hohen Ansprüche und Fähigkeiten unserer Vorfahren.
Gutshäuser und Schlösser sind ein sehr wichtiger und oft verschwindender Teil des deutschen Kulturerbes. Roberts Grīnbergs ist einer der Enthusiasten, der sich für den Erhalt des Vereinsleiterin „Gutsensembles Pope“ eingesetzt hat und sich jetzt beruflich um die Schicksale lettischer Gutshäuser und Schlösser kümmert.
Māra Kraule:
“Seit einigen Jahren lese ich mit großem Vergnügen Informationen über Aktivitäten und Ergebnisse des Vereins “Gutshaus Pope“, der jedes Jahr von etwas Neuem berichtet, was im Gutshaus getan wurde. Der Initiator vieler Projekte ist Roberts Grīnbergs, der mit seinem Wissen, Tatendrang und wahrer Zivilcourage bereits in ganz Lettland große Erfolge erzielt.
Wenn man auf den unten stehenden Link klickt, kann man ganz sicher feststellen, dass eine großartige und sehr wichtige Arbeit geleistet wurde, aber dies ist nur ein sehr kleiner Teil der Informationen über die Arbeit des Vereins “Gutshaus Pope“.
- https://www.ventasbalss.lv/zinas/novada/46970-izcelta-no-gruvesiem-grezno-muizu
- https://retv.lv/raksts/pope-muizas-ekam-joprojam-nav-saimnieka
- https://www.santa.lv/raksts/ieva/foto-popes-muizas-lena-atdzimsana-42994/
- https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/popes-muizas-kompleksa-iemitnieki-censas-atrast-ipasnieku-un-glabt-senas-celtnes-no-sabruksanas.a445743/
- https://radiozurnals.lv/ekspediciju-piezimes/atvert-muizas-durvis/
Daher habe ich Roberts eingeladen, über sich selbst, sein Interesse an der Bewahrung des kulturellen Erbes der Deutschbalten, seine Tätigkeit im Verein “Gutshaus Pope“ sowie seine Arbeit und andere Pflichten zu erzählen, damit alle Newsletter-Leser erfahren können, dass auch junge Enthusiasten sehr viel tun können. Ich übergebe das Wort an Roberts Grīnbergs.“
Roberts Grīnbergs:
“Ich wurde in Ventspils geboren und machte dort eine Ausbildung. Aber mein großes Interesse an der Erforschung des Kulturerbes und der Gutshäuser weckte, als ich im “Gutshaus Pope“ war, wo meine Vorfahren herkamen. Meine Studienjahre verbrachte ich in Riga, wo ich einen Bachelor-Abschluss in Kulturmanagement und einen Master-Abschluss in Geschichte erhielt.
Seit weniger als zehn Jahren arbeite ich im Kulturbereich und organisiere kulturelle Veranstaltungen in der Stadt Ventspils, als Manager der strategischen Kulturprojekte in Ventspils sowie als Produzent in der “Kurzeme Philharmonie“. Parallel zur Arbeit gründeten ich und Gleichgesinnte im Jahr 2016 den Verein “Gutshaus Pope” mit dem Ziel, das kulturelle und historische Erbe des “Gutshauses Pope“, das mit 16 architektonischen und 11 künstlerischen Denkmälern von nationaler Bedeutung das größte kulturhistorische Gutshaus von nationaler Bedeutung in Lettland bildet, zu bewahren, zu erforschen und zu entwickeln. Während dieser Zeit wurde eine Reihe von Projekten durchgeführt, die zur Entwicklung und Erhaltung dieses Ortes beigetragen haben.
Seit diesem Jahr bin ich in die Region Jelgava umgezogen. Hier bin ich als Verwalter des Gutshauses Lielvircava tätig, wo ich täglich Touristen empfange und ihnen eine originale Sammlung von Klopmans mit Gutshaus-Interieur aus dem 19. Jahrhundert zeige. Die tägliche Arbeit besteht darin, historische Materialien zu recherchieren und Publikationen vorzubereiten. Die Region Jelgava ist reich an kulturhistorischen Gutshäusern, und die Gemeinde besitzt neun Gebäude historischer Gutshäuser, die gut gepflegt und eingerichtet werden. Jeden Tag muss man sich mit all diesen Gutshäusern auseinandersetzen, sich für Arbeitsgruppen einsetzen sowie die Entwicklung dieser Orte planen. Parallel arbeite ich auch im Berufsverband “Verband der Schlösser und Gutshäuser in Lettland“, wo ich seit März zum Präsidenten der Organisation gewählt wurde. Daher ist es jetzt notwendig, in Verbindung mit allen Schlössern und Gutshäusern in Lettland zu denken und zu arbeiten sowie sich an der Schaffung nationaler Gesetze und der Erstellung von Entwicklungsplänen zu beteiligen.
Die Leidenschaft für die Erforschung und Bewahrung des deutschbaltischen Kulturerbes entstand ganz natürlich, denn es ist uns als einzigartiges Zeugnis des hohen ästhetischen Anspruchs und der alten Handwerkskunst unserer Vorfahren erhalten geblieben. Heutzutage können wir sehr wenig davon herstellen oder bauen. Aufklärerische Ideen, getragen von deutschbaltischen Adligen, verursachten die heutige Weiterentwicklung und Wettbewerbsfähigkeit unserer Nation.
Während meiner Arbeit im “Gutshaus Pope“ habe ich festgestellt, dass es sehr wichtig ist, das Vertrauen und Interesse der lokalen Gesellschaft an dem Erbe zu wecken. Manchmal bemerken sogar die Lehrer, die an einer Schule arbeiten, die sich im Haus der ehemaligen Gutsherren befindet, die erhaltenen kulturellen und historischen Werte nicht. Und wenn der Lehrer es selbst nicht bemerkt, weiß der Schüler auch nichts davon. Eine andere Sache ist natürlich die Zusammenarbeit mit Munizipalitäten, die viele der historischen Objekte besitzen. Ein treffendes Beispiel dafür ist die Region Jelgava, die mit ihrem reichen Erbe perfekt umgeht, aber gleich daneben liegt die Region Ventspils, die nicht in der Lage ist, ihr einziges Gutshaus zu erhalten. Und der einzige Fehler hier ist das mangelnde Verständnis sowie die Unfähigkeit, über den Tellerrand zu schauen.
Daher ist das für mich als Leiter des “Verbandes der Schlösser und Gutshäuser in Lettland“ heute eine große Herausforderung, nach Möglichkeiten zu suchen, um lokale Vereine und Munizipalitäten davon zu überzeugen, dass kulturelles Erbe nicht nur eine Last, sondern auch eine Ressource für die Entwicklung des Tourismus, der Wirtschaft und der Umgebung sein kann.
Waren es bei der Gründung des Vereins im Jahr 2000 seine Hauptaufgaben, den Tourismus zu fördern und der Öffentlichkeit zu zeigen, dass Gutshäuser und Schlösser besucht und besichtigt werden können, müssen die nächsten Jahre nun darauf verwendet werden, der Öffentlichkeit aufzuzeigen, wie man das, was noch nicht verloren ist, bewahren und entwickeln kann, um es an zukünftige Generationen weiterzugeben. Ich schätze sehr Investitionen verschiedener deutschbaltischer Fonds und umfangreiche Beiträge zur Förderung und Bereitstellung von Aktivitäten zur Erhaltung des kulturellen Erbes. Es ist auch sehr wichtig, über diese Aktivitäten zu informieren und gute Beispiele der Einheimischen hervorzuheben, da dies es ermöglichen würde, eine Verbindung zwischen der Vergangenheit und Gegenwart herzustellen. Und so würden neue Besitzer immer mehr inspiriert, kulturhistorische Objekte vor der Zerstörung zu retten. Generationen haben sich geändert, und jetzt sind wir Bürger einer gemeinsamen europäischen Nation, der anvertraut ist, unser gemeinsames kulturelles Erbe durch Zusammenarbeit zu pflegen.“
