ar pietāti pret pagātni un skatu nākotnē
Lai gan vācu mazākumtautību biedrību darbs norit galvenokārt latviešu valodā, vācu valodas apguve ir viens no centrālajiem biedrību darbības virzieniem. Pašlaik biedrībās vēl darbojas paaudze, kurai vācu valoda saistās ar bērnību – tā ir bijusi vismaz daļēja saziņas valoda ar vecākiem vai vecvecākiem, ģimenēs tika dziedātas vācu dziesmas un koptas vācu tradīcijas. Šai paaudzei vācu valoda ir saikne ar senākiem laikiem, jaunākajai – līdzeklis redzesloka paplašināšanai un sevis bagātināšanai.
Lai gan vācu mazākumtautību biedrību darbs norit galvenokārt latviešu valodā, vācu valodas apguve ir viens no centrālajiem biedrību darbības virzieniem. Pašlaik biedrībās vēl darbojas paaudze, kurai vācu valoda saistās ar bērnību – tā ir bijusi vismaz daļēja saziņas valoda ar vecākiem vai vecvecākiem, ģimenēs tika dziedātas vācu dziesmas un koptas vācu tradīcijas. Šai paaudzei vācu valoda ir saikne ar senākiem laikiem, jaunākajai – līdzeklis redzesloka paplašināšanai un sevis bagātināšanai.
Jau vairākus gadus LVS piedāvā iespēju piedalīties tiešsaistes diskusiju klubā SprachCafe, kur dažādu līmeņu vācu valodas zinātājiem pieredzējušas pasniedzējas vadībā ir iespēja praktizēt vācu valodu un diskutēt par aktuāliem tematiem.
Ar Gētes institūta Rīgā atbalstu biedrībās (Rīgas Vācu kultūras biedrība, Daugavpils Vācu kultūras biedrība “Erfolg”, Dobeles Vācu kultūras biedrība, Vācu biedrība Liepājā, Liepājas vācu–latviešu tikšanās centrs, Ventspils Vācu kultūras biedrība) iespēju robežās tiek rīkotas vācu valodas nodarbības bērniem un pieaugušajiem.
Vācu tradīciju un kultūras izdzīvošana un kopšana ir vācu mazākumtautības biedrību stūrakmeņiem – biedrībās kopīgi tiek svinēti svētki, dziedātas dziesmas un atzīmētas tradīcijas. Aktīva ir arī biedrību dalība dažādos pasākumos – pilsētsvētkos, mazākumtautību dienās, kurās tās pārstāv vācu kultūru un iepazīstina plašāku publiku ar vācu tradicionālo mūziku, tautas tērpiem un valodu.
Kopš 2022. gada LVS kopīgi ar visām septiņām vācu kultūras biedrībām rīko nedēļu ilgas Vācu dienas Latvijā, kad visā Latvijā notiek vācu kultūrai un valodai veltīti pasākumi.
Par tradīciju jau kļuvuši Oktoberfest Ventspilī un “Mūs vieno vācu dziesma” (“Uns einigt Deutsches Lied”), ko jau vairāk nekā desmit gadus rīko Ventspils Vācu kultūras biedrība.
Arī vācu kultūra – gluži kā latviešu – nav iedomājama bez mūzikas un dziesmām. Jau 1836. gadā “Die Rigaer Liedertafel” sarīkoja Rīgas, Liepājas, Valmieras, Jelgavas, Pērnavas, Tērbatas un Rēveles koru sadziedāšanos Vērmanes dārzā. Tieši šajā vācu koru tradīcijā ir meklējami arī latviešu dziesmu svētku aizsākumi. Kamēr Latvijā Dziesmu svētki ir kļuvuši par nozīmīgu, vienojošu un spēcīgu pašapliecināšanās simbolu, Vācijā šī tradīcija ir izzudusi, tomēr Latvijas vācu kultūras biedrībās kopīgai muzicēšanai allaž ir bijusi un joprojām ir nozīmīga vieta.
Pašlaik aktīvi darbojas trīs biedrību mūzikas kolektīvi: Rīgas Vācu kultūras biedrības ansamblis Morgenrot, Ventspils Vācu kultūras biedrības ansamblis Windau un Dobeles Vācu kultūras biedrības ansamblis Die Lustigen, kas gan uzstājas daudzos biedrību rīkotajos pasākumos, gan, apliecinot savu profesionalitāti un piederību latviešu un vācu kultūrai, piedalās Vispārējos dziesmu svētkos.
Baltijas valstu vācu mazākumtautības biedrības no 1994. gada ir rīkojušas Baltijas valstu vācu biedrību sadziedāšanās svētkus, kuros piedalās kolektīvi no visas Baltijas, tādējādi uzturot dzīvu 19. gadsimtā aizsākto sadziedāšanās tradīciju.
Jaunieši ir viena no LVS prioritātēm. No vienas puses darbs ar jaunāko paaudzi neapšaubāmi ir ārkārtīgi būtisks biedrību turpmākai pastāvēšanai, taču LVS to skata plašākā kontekstā – tikai izglītojot jaunatni par vācu kultūru un vēsturi Latvijas teritorijā, ir iespējams atdot vācu mazākumtautības jaunākajai paaudzei to identitātes daļu, kas sarežģītās vēstures dēļ palikusi neapzināta. Savukārt visiem jauniešiem neatkarīgi no to etniskās piederības LVS un biedrības vēlas piedāvāt plašāku skatu un izpratni par Latviju kā dažādu kultūru saplūsmes vietu – bagātu, savstarpēji labvēlīgu un īpaši radošu vidi, kāda tā vienmēr ir bijusi un turpina būt.
LVS regulāri organizē dažādus pasākumus, projektus un nometnes jauniešiem. Interesentiem ir pieejams Latvijas vācu mazākumtautības jauniešu veidots podkāsts Jugendraum Lettland. Divas reizes nedēļā neatkarīgi no vecuma un atrašanās vietas jaunieši ir aicināti tikties tiešsaistes diskusiju klubā SprachCafe.
Vācu vēsture Latvijā ir ne tikai ilga un sarežģīta, bet arī mītu un aizspriedumu apvīta. Dažādos laikos un politiskajās situācijās tā ir atspoguļota dažādi. LVS mērķis ir atbalstīt vācu vēstures Latvijā izpēti, mudinot uz dialogu, diskusiju un viedokļu apmaiņu.
Oficiāli vācu mazākumtautības vēsture Latvijā noslēdzās līdz ar II pasaules karu, tomēr tā ir tikai daļa no krietni sarežģītāka stāsta. Lai arī skaitliski neliela, tomēr vērā ņemama un nozīmīga ir tā vācu izcelsmes iedzīvotāju daļa, kas dažādu iemeslu dēļ izvēlējās palikt Latvijas teritorijā, tajā atgriezties vai ieceļot no citām Padomju Savienības teritorijām. Šie cilvēki un viņu pēcteči ir tie, kas deviņdesmito gadu sākumā aktīvi apvienojās vācu mazākumtautību biedrībās. Viņu likteņi ir maz pētīti, tomēr ir ne mazāk svarīgi, jo ļauj labāk izprast gan sarežģītos 20. gs. vēstures notikumus, gan šodienas sabiedrības attīstības tendences.
Lai aktualizētu šos jautājumus LVS 2022. gadā rīkoja simpoziju “Identitāte, izaicinājumi, redzējumi”.
LVS ir izdevusi arī divas grāmatas, kas veltītas vācu vēstures un kultūras mantojuma izpētei un popularizēšanai – “Vācu kultūra Latvijā. Ieskats vācu–latviešu novadu kultūras un vācu biedrību vēsturē” (2009) un “Vācu arhitekti Latvijā” (2013). Ik gadu tiek īstenoti vairāki projekti padziļinātākai dažādu vēsturisko aspektu apzināšanai un izpētei.
Lai aktualizētu šos jautājumus LVS 2022. gadā rīkoja simpoziju “Identitāte, izaicinājumi, redzējumi”.
LVS ir izdevusi arī divas grāmatas, kas veltītas vācu vēstures un kultūras mantojuma izpētei un popularizēšanai – “Vācu kultūra Latvijā. Ieskats vācu–latviešu novadu kultūras un vācu biedrību vēsturē” (2009) un “Vācu arhitekti Latvijā” (2013). Ik gadu tiek īstenoti vairāki projekti padziļinātākai dažādu vēsturisko aspektu apzināšanai un izpētei.
Kā vēsta LVS stratēģija, tās pamatvērtība ir demokrātiska, atbildīga, atvērta, integrēta sabiedrība, kurā katrs jūtas piederīgs un pieņemts neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Demokrātiska un pilsoniska sabiedrība ir vienīgais veids, kā nodrošināt visu tās locekļu iesaisti valsts veidošanā un pārvaldes procesos un veicināt savstarpēji labvēlīgu un tolerantu vidi.
Jau kopš pastāvēšanas pirmsākumiem LVS ir aktīvi iniciējusi projektus un procesus, kas veicina pilsoniskas sabiedrības attīstību. Nozīmīgākais no tiem – Demokrātisko kompetenču inkubators (2020–2023), ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
LVS aktīvi iesaistās mazākumtautību interešu pārstāvniecībā dažādos politikas veidošanas līmeņos, darbojoties LR Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvajā padomē, LR Kultūras ministrijas Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomē un Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos. No 2015. gada līdz 2019. gadam LVS bija pārstāvēta arī valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvajā padomē.
2018. gadā LVS parakstīja NVO un Ministru kabineta sadarbības memorandu. 2020. gadā ir noslēgts sadarbības memorands ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku un Rīgas pilsētas pašvaldību, savukārt 2022. gadā – ar Valmieras muzeju.
